Ņūkāslas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka divu aspirīna tablešu lietošana dienu no dienas divu gadu garumā paaugstināta riska grupas pacientiem saslimšanu ar zarnu vēzi samazinājusi par 63%. Pētījumā tika iesaistīts 861 cilvēks. Universitātes profesors sers Džons Bērnss, kura vadībā tika veikts pētījums, norāda, ka liecības par aspirīna labvēlīgo ietekmi uz vēža profilaksi ir visai pārliecinošas.

Kā atzīmē BBC, cilvēkiem ar Linča sindromu (no tā ciešot katrs tūkstošais cilvēks), organisms nespēj atklāt un salabot bojāto ģenētisko informāciju, kā dēļ viņi ir pakļauti augstākam riskam saslimt ar dažādiem vēža paveidiem, tostarp zarnu, dzemdes un kuņģa vēzi.

Pētījuma veicēji eksperimentu rezultātā noskaidrojuši, ka to cilvēku vidū, kam ik dienas doti 600 miligrami aspirīna, bija izveidojušies 19 audzēji, savukārt otrā kontroles grupā - 34 audzēji. Tādējādi secināts, ka aspirīna lietošana samazinājusi zarnu audzēju veidošanās varbūtību par 44%. Savukārt, ja vērā ņemti tie cilvēki, kas aspirīnu lietojuši vismaz divus gadus, samazinājums bijis vēl būtiskāks - 63%. Citu ar Linča sindromu saistīto vēža paveidu veidošanās samazinājusies par apmēram 50%.

Tai pašā laikā pētnieki norāda, ka aspirīna lietošana tādos apjomos tik ilgā periodā var izraisīt citas nevēlamas sekas - čūlu un insultu. Lai vai kā, zinātnieki rekomendē cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijuši vēža (īpaši zarnu vēža) slimnieki un kuriem ir ģenētiska nosliece uz audzēju veidošanos, apsvērt regulāru aspirīna lietošanu, kaut nelielās devās. Piedevām iepriekš zinātniekiem jau ir izdevies atklāt aspirīna spēju samazināt sirdstriekas un insulta risku cilvēkiem paaugstināta riska grupās.

Tai pašā laikā pētnieki uzsver, ka veseliem cilvēkiem pārāk nevajadzētu aizrauties ar sevis profilaktisku ārstēšanu. Ja cilvēks ir sasniedzis 50, 60 gadu vecumu un ir pakļauts audzēja veidošanās riskam, aspirīna lietošana būtu vismaz apsvēršanas vērta, bet tādā gadījumā acis jātur plaši vaļā un jāuzmanās no kuņģa kaitēm un insulta simptomiem.