Arheologi Vācijas Bādenes-Virtembergas zemē atklājuši alu zīmējumus, kas varētu būt 15 000 gadu seni, proti, senākie zināmie šāda veida mākslas darbi Centrāleiropā.
Alu zīmējumi atklāti Holefelsas alā Švābu Albas kalnos. Tie sastāv no četriem apgleznotiem akmeņiem, kas pašreiz izstādīti Tībingenes Universitātes muzejā.
Lai gan līdzīgi atradumi jau agrāk izdarīti Francijā un Spānijā, šī ir pirmā reize, kad šādi alu zīmējumi atklāti Centrāleiropā.
Zīmējumi Holefelsas alā, domājams, veidoti ar sarkano krītu, kas sajaukts ar kaļķiem un ūdeni.
Arheologs Niholass Konards ir pārliecināts, ka šie sarkanbrūnie punkti nav radušies nejaušie, un tiem ir sava nozīme.
Izteikti viedokļi, ka zīmējumi varētu būt saistīti ar šamanismu vai arī varētu būt kaut kāda veida menstruālā cikla kalendārs, tomēr to patiesā nozīme nav zināma.
Pēdējos gados Holefelsas ala ir piesaistījusi plašu arheologu uzmanību. Tajā atrasta arī sievietes figūriņa, kas izgrebta pirms aptuveni 35 000 gadu, un citi seni priekšmeti.
Holefelsas alas atklājumi liek domāt, ka cilvēki, kas ieceļoja Eiropā aptuveni pirms 40 000 gadu, bija pietiekami intelektuāli attīstīti, lai radītu simbolus un domātu abstrakti līdzīgi mūsdienu cilvēkam, pēc sievietes figūriņas atrašanas norādīja Konards.
