Protams, var jau domāt, ka pēkšņi no pazemes izšausies elles ugunis un aprīs visu dzīvo vai arī uz Zemes nogāzīsies milzu asteroīds, kas mūsu planētu saplosīs gabalos. Taču zinātnieki ir stipri pārliecināti, ka nekas tamlīdzīgs nākamgad nenotiks un 2012. gads būtībā maz atšķirsies no 2011. gada, un tam sekojošais 2013. gads arī nebūs pēdējais.

Saskaņā ar Maiju civilizācijas kalendāru pēdējais, trīspadsmitais 144 000 dienu cikls beigsies 2012. gada 21. decembrī, un daudzviet pastāv uzskats, ka līdz ar to beigs pastāvēt arī civilizācija. Par vienu no iznīcības cēloņiem tiek uzskatītas kosmiska rakstura parādības - Zemes sadursme ar kādu citu planētu, ārkārtīgi spēcīgas Saules magnētiskās vētras vai planētu izvietojuma anomālijas, vēsta Foxnews.com.

Zinātnieki gan mierina, ka nekas tamlīdzīgs tuvākajā laikā nav gaidāms un arī mistiskā planēta, kas it kā slēpjoties aiz Saules, lai nākamajā gadā iznāktu no aizsega un triektos Zemē, jau sen būtu pamanīta, ja patiešām tur atrastos, norāda NASA Zemei tuvo objektu novērošanas programmas vadītājs Dons Jēmans. Viņš arīdzan norāda, ka astronomiskie aprēķini nākamā gada 21. decembrī neparedz arī planētu izvietojuma anomālijas.

Mazliet vairāk zinātniska pamatojuma ir runām par magnētiskajām vētrām. Pēc ilgāka relatīva klusuma perioda Saule tik tiešām nākamgad varētu aktivizēties, taču zinātnieki norāda, ka mūsu zvaigznei tas ir raksturīgi. Saules aktivitātes cikla maksimums gaidāms 2013. gadā, un pagaidām nekas neliecina, ka nākamgad varētu notikt pēkšņs, ļoti spējš uzliesmojums, kas aprītu Zemi un pilnībā iznīdētu dzīvību.

Magnētiskās vētras gan var nodarīt bojājumus elektrosistēmām un traucēt satelītu darbu, taču pastāv iespējas veikt preventīvus pasākumus un no nevēlamām sekām izvairīties. Piemēram, lidmašīnas, kas ir atkarīgas no satelītsakariem, lidos zemāk, lai informāciju varētu saņemt pa citiem kanāliem, bet no globālās pozicionēšanas sistēmas atkarīgie magnētiskās vētras laikā vienkārši nestrādās, atpūtīsies. Savukārt energoapgādes uzņēmumi veiks sprieguma regulējumus, lai izvairītos no elektromagnētisko svārstību traucējumiem.

Pastāv arī minējumi par Zemes magnētisko polu mainīšanos vietām. Daļa to, kas tic pasaules galam, uzskata, ka šī parādība (tā notiek ik pēc 200 - 300 tūkstošiem gadu) varētu atsviest atpakaļ akmens laikmetā. Zinātniska pamatojuma šādiem uzskatiem gan nav. Lai gan kārtējā magnētisko polu apmaiņa nav notikusi jau divtik ilgi, NASA mierina - tas nenotiek pēkšņi, bet gan tūkstošiem gadu ilgā periodā. Pēdējā magnētisko polu maiņa notikusi pirms 780 000 gadu, un fosiliju izrakumi liecina, ka uz dzīvajām radībām šī parādība nekādu iespaidu nav atstājusi.