Tā gan ir zinātne - laikam jau sāk mēroties ar mūsu vides zinātnieku veikumiņiem. Ģeniāls jau ir pats eksperiments - zebru mītnes zemēs dunduru nav! Bet tas taču sīkums, galvenais, lai tik maksā kā par to globālo pārkaršanu
Vai virinot muti jautājumos kur esi analfabēts tu ceri, ka kāds noticēs, ka esi gudrs?
Pasaulē ir vaiāk kā 300 dunduru (Tabanidae) sugu kas izplatītas praktiski praktiski pa visu pasauli līdz pat subarktikai izņemot vienīgi Havaju salas, Grenlandi un Islandi.
Par praktisko pielietojumu, tas varētu kalpot gan lai veidotu apģērbu u.t.t. rajonos kur dunduri ir llielāka problēma, kā arī norāda, kādas krāsas nevilkt vai, piem., telts materiālā labāk neizmantot, kā arī kādas krāsas izmantot ja ražo tiem slazdu.
Pālītis Skaidrais » maku vaļā2012. g. 13. februārī, 22:29
Punkts 1) NE VISI, kas uzskata, ka ir zinātnieki, tādi ir. Tas, ka līdz mums nonāk visnenopietnākie zinātnieku veikumi, tas ir FAKTS.
Pierādījums: Cik daudz informācijas mums ir par 2012. gada pasaules gala blēņām un cik daudz informācijas mums ir par 99942 Apophis - asteroīdu, kam ir 2.7 % iespēja sadurties ar zemeslodi. Tas ir FAKTS. Tas, ka šāds stāst nesatur mistiku padara to nepopulāru. Labāk apspriedīsim šī gada pareģoto apakolipsi (lai kāds iemesls tai būtu) nevis to, ka 2029. gadā Apophis nolidos tik tuvu zemei, ka tas būs zem mūsu komunikāciju satelītiem
Punkts 2) Izglītojies, lai varētu kritiski skatīties uz informāciju. Šajā brīdī, tu centies pamatot sevis teikto ar no pirksta izzīstiem faktiem. Ja tu uzskati, ka tev ir taisnība, tam tici, labāk, lai fakti tam seko, jo savādāk tam nav nekādas jēgas...
Punkts 3) Ja ko nesaproti (un šis, starpcitu, ir krietni par zemu novērtēts), meklē atbildi internetā, piemēram Wikipedia. Ņem vērā, ka tev nav vajadzīgs atcerēties faktus, kā to māca skolā. Faktu atcerēšanās nav zināšanu pamatlicējs. Svarīgi domāt ar savu galvu, bet domāt savādāk, ja tam ir pierādījumi un pamatojums.
tas ir viss, ko varu ieteikt autoram un pārajam TVNET
Ungāru un zviedru pētnieki ir stu,,bi,
Tas jau sen pierādits,ka svitrains apmatojums zebrām barā lauj no plēsējiem izvairities,
pēsēji nespēj pievērsties vienam mērķim,grūti izvēlēto medījumu izsekot
Manuprāt, runa līdz šim nav bijusi tik daudz par baru, kā par to, ka tas ir lielisks aizsargtērps zālē kur tie parasti ganās (tāpat kā tīģerim), bet viens neizsllēdz otru vai pat trešo.
Tas, ka svītras pūderē smadzenes lauvai nenozīmē ka tās nemulsina arī dundurus..
Interesanti! Vismaz kaut kas saistošs, citādi tik tie negatīvie raksti par to cik mums slikti, cik citiem slikti, kadi visi krāpnieki. !!! Sūkstīties mēs mākam. Te cilveki vismaz kaut ko dara un izpēta, jauki!
Tikmēr Mančestras universitātes profesors Metjū Kobss norāda – lai arī eksperimentos ir atklāta sakarība starp svītrām un dunduru kodumiem, nevar izslēgt, ka zebru svītras evolūcijas gaitā ir radušās arī citu iemeslu dēļ.. - kā piemēram? - tukšās Kobsa smadzenes uz šo jautājumu atbildēt nav spējušas, bet purpināt, ka citi zinātnieki aizgājuši tālāk par viņu gan viņš spēj!!
Varētu jau būt, ka dundurs ar savām fasetu acīm jūk prātā no tāda skata - kaut kādā attālumā vienā fasetā balts, otrā, tai blakus - melns, kaut gan parasti krāsām/apgaismojumam tajās vajadzētu korelēt labi. Taču pētījums, kā aprakstīts, pārāk "zinātnisks" neizklausās... :-)
Zebras ir apbrīnojami radījumi.
- Nomainījušas apmatojuma krāsu, jo tā dunduri mazāk kodīšot...
Kur tikai neizdomā izšķiest naudu tie eiropas un amīšu "zinātnieki". Ja no gaisa krīt, kapēc ne ... ?
- Tikai vienā jautājumā Zebras nolaidušas šķērsi...., jo krokodīli kož stiprāk par dunduriem.
Zebrām vajadzēja šo apstākli ņemt vērā, un "evolūcijas gaitā" izstrādāt arī pret to kādu aizsardzību. Teiksim iemācīties lekt, kā zaķiem, vai dzelt, vai badīties ...
Piemēram "zinātnieki" ir evolūcijas gaitā lieliski pielāgojušies tērēt naudu uz muļķībām, ja tā krīt no gaisa.