Rekordisti ir jūras zāļu paveids Posidonia oceanica, kas ir visai izplatītas Vidusjūrā. Speciālisti uzskata, ka jūraszālēm jau ir 80 tūkstoši, bet varbūt pat 200 tūkstoši gadu. Tās joprojām turpina vairoties, taču globālās sasilšanas dēļ to turpmāka pastāvēšana ir apdraudēta, vēsta Newsru.com.

Pētnieks Karlo Duartijs no Rietumaustrālijas universitātes ir ievācis jūras zāļu ģenētisko materiālu vairāku nekā 40 dažādās vietās, apceļojot Vidusjūru no Kipras līdz Spānijai.

Netālu no Formenteras salas zinātnieks atklājis milzīgu jūras zāļu lauku, kas stiepjas apmēram 15 kilometru garumā, taču būtībā ir viens organisms - DNS informācija visos paraugos bijusi identiska.

Posidonia oceanica, tāpat kā citas ūdenszāles, vairojas, sevi klonējot. Taču, lai izaugtu līdz tādām platībām, ūdenszālēm bijuši nepieciešami 80 līdz 200 tūkstoši gadu, uzskata Austrālijas zinātnieks.

Pētnieku izbrīnu arī raisa fakts, ka augiem ir izdevies tik ilgi veikt veiksmīgu sevis klonēšanu. Pastāv uzskats, ka šis process nevar būt mūžīgs, jo genoma kopēšanas procesā kļūdu ieviešanās ir nenovēršama. Atklājumi Vidusjūrā līdzšinējo pieņēmumu gan liek apšaubīt.

Lai vai kā, planētas senākajam dzīvajam organismam dzīvot ir atlicis visai nedaudz, jo Vidusjūra uzsilst trīs reizes ātrāk nekā pasaules okeāni un vide Posidonia oceanica dzīvošanai kļūst aizvien nepiemērotāka.

Līdz šim par senāko dzīvo organismu tika uzskatīts krūmājs Lomatia tasmanica, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados tika atklāts Tasmānijā. Vēlāk augu tuvumā tika atklātas 43 600 gadu vecas pārakmeņojušās lapas, un zinātnieki uzskata, ka tās reiz bijušas krūmam, kurš sevis klonēšanas rezultātā ir nodzīvojis līdz mūsdienām.