Nesen atklāts supermasīvs melnais caurums, kas sagrāvis visus līdzšinējos priekšstatus par galaktiku augšanu. Cauruma izmēri nav proporcionāli galaktikas izmēriem, kurā tas atrodas, un zinātniekiem arī nav skaidrojuma, kā tas spējis sasniegt tādus izmērus, atsaucoties uz žurnālu Nature, vēsta Newsru.com.
Parasti melnie caurumi atrodas galaktikas pašā centrā un tieši ietekmē virkni tajā notiekošo procesu. Agrāk tika uzskatīts, ka supermasīvie melnie caurumi aug kopā ar galaktikām. Vairumā gadījumu melnā cauruma masa ir apmēram 0,1 procents no galaktikas kopējās masas. Taču tagad zinātnieki ir atklājuši melno caurumu, kas veido 59% no galaktikas centrālā reģiona masas. Pēc izmēriem minētais melnais caurums ir viens no lielākajiem, kāds jebkad atklāts, savukārt galaktika ir mazāka par mūsu Piena ceļu.
Maksa Planka vārdā nosauktā Astronomijas institūta (Heidelbergā, Vācijā) pētnieku intereses objekts ir galaktika NGC 1277, kas atrodas Perseja zvaigznājā apmēram 228 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. NGC 1277 ir salīdzinoši neliela galaktika – tās masa ir pielīdzināma 120 miljardiem Sauļu jeb aptuveni 10% Piena ceļa masas. Galaktikai nav izteikti spilgtas centrālās daļas, taču ir «pseido izaugums», kurā atrodas milzīgais melnais caurums.
Vērojot naksnīgās debesis Perseja zvaigznāja virzienā un izpētot apmēram 700 galaktiku, zinātnieku uzmanību piesaistījusi tieši galaktika NGC 1277. Nosakot zvaigžņu pārvietošanās ātrumu, kas vienmēr ir lielāks tiem debesu ķermeņiem, kas nonākuši melnā cauruma ietekmē, zinātnieki secinājuši, ka viņiem ir darīšana ar patiesi gigantisku objektu. Atbilstoši aprēķiniem NGC 1277 melnā cauruma masa ir pielīdzināma 20 miljardu Sauļu masai un ar to divkārt tiek pārspēts līdzšinējais smagsvara rekords, kas piederēja galaktikas NGC 4889 melnajam caurumam. Tāpat aprēķināts, ka jaunā melnā cauruma masa atbilst 59 procentiem galaktikas centrālās daļas un 14% visas galaktikas kopējās masas. Līdz ar to tas šobrīd ir vislielākais objekts, kas uziets Visumā.
«Tā patiesi ir ļoti dīvaina galaktika. Tā faktiski sastāv no melnā cauruma. Varbūt mēs esam atklājuši pirmo galaktiku-melno caurumu,» - tā Teksasas štata universitātes pētnieks Karls Gebhardts.
Tai pašā laikā zinātnieki atzīst, ka viņiem vēl atlicis izpētīt apmēram 100 Perseja zvaigznāja galaktikas un pilnīgi iespējams, ka kādā no tām ir melnais caurums, kas pārspēs NGC 1277.
