Pētnieki Austrālijā atklājuši, ka veģetārieši kopumā dzīvo veselīgāk, taču biežāk cieš no depresijas, ir nelaimīgāki un tramīgāki nekā cilvēki, kas uzturā lieto arī gaļas produktus.
Veģetārismu saista ar psiholoģiskām problēmām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veģetārieši mazāk patērē alkoholiskos dzērienus, retāk smēķē un ir fiziski aktīvāki, tomēr viņiem ir raksturīga arī biežāka ieslīgšana depresijā un dažādi garastāvokļa traucējumi, liecina Alere Wellness Index (Alere labsajūtas indekss), kura sastādīšanā tiek ņemti vērā tādi parametri kā ēšanas paradumi, vispārējais vingruma līmenis, smēķēšana, alkohola patēriņš, ķermeņa masas indekss un dažādas saslimšanas.
Doktors Džons Langs, kas labsajūtas indeksu izstrādājis veselības aprūpes kompānijas Alere uzdevumā, apgalvo, ka pievēršanās veģetāram dzīvesveidam dažreiz ir saistāma ar psiholoģiska rakstura traucējumiem.
«Tādējādi diēta ir nevis cēlonis, bet gan simptoms,» norāda Langs, piebilstot, ka kļūšana par veģetārieti ir diezgan nopietna apņemšanās un prasa lielu gribasspēku. Citiem vārdiem - tai ir jābūt ar spēcīgu pamatojumu.
Austrālijā veikts pētījums, kas balstās uz 50 000 cilvēku aptauju, ko veikusi kompānija Roy Morgan Research, arīdzan parāda - veģetārieši ir mazāk optimistiski noskaņoti par nākotni un ir pakļauti par 28% lielākam riskam ciest no panikas lēkmēm. Tāpat par 18% lielāks ir risks ciest no depresijas nekā sabiedrībai kopumā.
Cits pētījums, kas ar četriem tūkstošiem veģetāriešu 2012.gadā tika veikts Vācijā, arī uzrādīja saikni starp depresiju un atteikšanos no gaļas produktiem. Toreiz pētnieki secināja, ka tieksme pievērsties veģetāram dzīvesveidam ir tieši saistīta ar garīga rakstura problēmām.
Tomēr ir arī labas ziņas - veģetārai pārtikai ir raksturīga augstāka uzturvērtība un mazāks negatīvo faktoru īpatsvars.