Starptautiska zinātnieku komanda, analizējot Bronzas laikmeta cilvēka mirstīgās atliekas, atklājusi vienas no senākajām liecībām par saslimšanu ar vēzi. Izpētes rezultāti publicēti zinātniskā izdevuma PLoS.ONE rakstā par metastāžu karcinomas diagnostiku un aprakstu cilvēkam, kurš dzīvojis Sibīrijas austrumos, Baikāla reģionā pirms apmēram 4500 gadiem.
Zinātnieki no Kanādas, ASV un Krievijas pētīja 35 - 45 gadu vecumā miruša cilvēka kaulus, kas tika atrasti izrakumos 1992.gadā Irkutskas apkaimē. Atradums pētnieku interesi saistījis jo vairāk tādēļ, ka faktiski visi kauli bijuši bojāti; it kā tos būtu izēdušas kodes, raksta Newsru.com.
Zinātniskajā publikācijā minēts, ka neregulāras formas bojājumu izmērs ir no dažiem milimetriem līdz vairāk nekā 6 centimetriem diametrā. Pētniekiem bijušas vairākas versijas par bojājumu izcelsmi. Tai skaitā tika pieļauta metastātiska vēža varbūtība, sēnīšu infekcijas, tuberkuloze un citas saslimšanas. Tomēr kanādiešu zinātnieku veiktās analīzes atklājušas, ka šis cilvēks savas dzīves laikā cietis no ļaundabīga plaušu vai prostatas audzēja, kas izplatījies pa visu ķermeni.
Kā norāda pētījuma veicēji, zinātniskajā vidē joprojām nav vienprātības par to, kad cilvēce sākusi saskarties ar vēzi. Vieni uzskata, ka senie cilvēki neslimoja ar vēzi, jo viņu dzīvesveids neveicināja tā attīstīšanos. Šie zinātnieki ir pārliecināti, ka saslimšana ar vēzi ir tieši saistīta ar vides piesārņojumu, ko veicina tehnoloģiskā attīstība. Citi zinātnieki savukārt uzskata, ka ar vēzi cilvēki slimojuši visos laikos. 4500 gadus senā cilvēka skeleta analīze to daļēji apliecina.
Pētnieki uzskata, ka mednieki un dabas velšu vācēji pastāvīgi elpojuši ugunskura dūmus, kas varēja veicināt plaušu vēža attīstīšanos. Konkrētajā gadījumā pētniekiem ir pamatotas aizdomas, ka vīrietis varētu būt cietis no sāpēm un asiņošanas visu savu mūžu. Par to liecina arī rituāls priekšmets - karote, kuras forma atgādina čūsku.
Tai pašā laikā pierādījumu, ka senie cilvēki ir slimojuši ar vēzi, ir salīdzinoši maz. To skaits gan pastāvīgi pieaug, un tas var dot nepieciešamās zināšanas, lai vilktu paralēles starp laika ritējumu, demogrāfiska un ģenētiska rakstura izmaiņām, vides piesārņojumu un vēža slimnieku skaita palielināšanos.
Daļa zinātnieku uzskata, ka ar vēzi senāk slimoja mazāk tāpēc, ka vidējais mūža ilgums bija krietni mazāks nekā mūsdienās un ekoloģiskie apstākļi - labvēlīgāki. Citi savukārt neatlaidīgi apgalvo, ka saslimšanas gadījumu skaits pēdējos gadu tūkstošos nav mainījies. Pirmās rakstiskās liecības par saslimšanu ar krūts vēzi ir saglabājušās uz Senās Ēģiptes papirusiem no aptuveni 1600. gada p.m.ē.
Ik gadu pasaulē tiek reģistrēti ap sešiem miljoniem jaunu saslimšanas gadījumu. Mediķi kāpumu saista ar vidējā mūža ilguma palielināšanos, jo vairumā gadījumu audzēji attīstās pēc 50 gadu sliekšņa pārkāpšanas, bet pusei onkoloģijas pacientu ir vairāk nekā 60 gadu. Vīriešu vidū visizplatītākais ir prostatas un plaušu vēzis, savukārt sievietes visbiežāk saslimst ar krūts vēzi. Onkoloģiskās kaites ir biežākais cilvēku nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām.
