Pirms aptuveni pieciem līdz desmit tūkstošiem gadu debesīs virs Grenlandes bija vērojama iespaidīga ugunsbumba. Brāžoties cauri atmosfērai, milzīgais objekts sadalījās vairākos gabalos. Atlūzas tika izkaisītas Grenlandes ledājos Keipjorkas pussalā. Pēc dažiem tūkstošiem gadu, pateicoties šiem meteorītiem, Grenlandē sākās dzelzs laikmets, aptuveni 300 gadus pirms dzelzi uz pasaules lielākās salas dienvidiem nogādāja Islandes iedzīvotāji.
2014. gada augustā uz šo Grenlandes reģionu devās ekspedīcija, lai noskaidrotu, vai senatnē dzīvojušie cilvēki ir izmantojuši meteorītu kā dzelzs avotu. Viens no zinātniekiem bija Martins Apelts no Dānijas Nacionālā muzeja.
Jāņem vērā, ka meteorīta dzelzs atšķiras no dzelzs, kādu var iegūt uz Zemes. Katram meteorītam ir raksturīgas unikālas ķīmiskās pazīmes. Līdz ar to ir iespējams sasaistīt konkrētus meteorītus ar priekšmetiem, kas tiek atrasti cilvēku apmetnēs.
«Tas mums ļauj lokalizēt meteorītu dzelzi un izsekot tā tirdzniecības ceļiem, kā arī apstiprināt Grenlandes meteorīta kā dzelzs avota nozīmi Arktikas austrumu daļā,» teica Apelts.
Pirms dzelzi varēja pārdot, to vajadzēja apstrādāt. Tolaik kā āmuri tika izmantoti akmeņi, kuru krāvumi reģionā atrodami joprojām. Parasti tika izmantots īpašs bazalta paveids. Akmeņi bija dažāda izmēra, sākot ar tādiem, kurus varēja noturēt ar vienu roku, līdz tādiem, kuri svēra aptuveni 40 kilogramus. Iespējams, ka mazākos izmantoja kā āmurus, bet lielākos kā laktas. Dažos krāvumos varētu būt līdz pat 70 tonnām akmeņu. Tas ir ļoti iespaidīgi, ja ņem vērā, ka līdz atsevišķām vietām bazalts bija jānes aptuveni 50 kilometrus.
«Viņiem nācās dauzīt daudz! Kalēji vispirms nodauzīja nelielu fragmentu, rūpīgi to saplacināja un noasināja malas, pēc tam to varēja izmantot kā bultu uzgaļus vai nažus,» pastāstīja arheologs Jenss Fogs Jensens no Dānijas Nacionālā muzeja.
Sākotnēji meteorīta dzelzi lietoja un nedaudz tirgoja Dorsetas kultūra, kuru vēlāk izspieda inuīti. Tie meteorītu dzelzi tirgoja jau daudz plašākā reģionā. Salas dienvidos valdīja no Skandināvijas pussalas ienākušie ceļotāji. Šajā salas daļā atrastie meteorīta dzelzs fragmenti tur visticamāk ir nokļuvuši tirdzniecības rezultātā. Grenlandes meteorīta dzelzs ir aizvesta gandrīz līdz Aļaskai.
Pirmais cilvēks, kurš pievērsa eiropiešu uzmanību neparastajiem akmeņiem Keipjorkā, bija kāds inuīts Zakeuss, kas slepus iekļuva britu kuģī. Viņš aizkuģoja līdz Skotijai, kur pamanījās vienas ziemas laikā apgūt angļu valodu. Zakeusu pamanīja Džons Ross, kurš 1818. gadā plānoja ekspedīciju uz šo Grenlandes reģionu. Zakeuss devās līdzi kā tulks un palīdzēja Rosam iegūt detalizētu informāciju par šiem neparastajiem akmeņiem.