Mūsdienu tehnoloģijas un vide attīstās strauji, un tikpat ātri arī cilvēku prasības. Cilvēks vairs nevar iedomāties ikdienas dzīvi bez zobu tīrīšanas, lietu vai ainavu fotografēšanas, drošas satiksmes un citām mums šķietami parastām lietām. TVNET piedāvā apskatīt, kā radās astoņas lietas, bez kurām nevaram iedomāties savu dzīvi.
Ziepes masveidā sāka ražot 1879. gadā ar nosaukumu «Ivory soap». Turklāt pirmās ziepes tika pārdotas par 10 centiem.
Tomēr ziepju pirmsākumi meklējami Senajā Babilonijā, kad tās gatavoja no dzīvnieku taukiem.
Kurš mūsdienās var iedomāties savu dzīvi bez šā izgudrojuma? Par TV vadīšanu no tāluma cilvēki sāka domāt tiklīdz tie parādījās mājokļos. Pirmā tālvadības pults bija ar vadu, pēc tam opcija ar gaismu, bet pēc tam jau sekoja ierīce, kas vairāk vai mazāk atgādina pultis, kādas esam ieraduši redzēt savās mājās
1956. gadā Austrijā dzimis amerikānis Roberts Adlers (Robert Alder) izgudroja bezvadu krāsainā televizora Zenith pulti «Space Commander».
Ar pulti bija iespēja mainīt televizora skaļumu - klusāk, skaļāk, mainīt kanālus uz priekšu vai atpakaļ un apklusināt televizoru, turpinot rādīt bildi (funkcija «mute»). Pults cena tajos laikos bija 100 dolāri.
Jāpiebilst, ka 1940. gados kā pulti izmantoja kanālu pārslēdzējus ar vadu, kas savienoti ar televizoru.
Skatīt video no 7. minūtes.
Par zobu tīrību cilvēki domāja jau pirms 3000 gadu, tos tīrot ar kauliem, zariņiem un citiem niekiem, kas gadījās pa rokai, bet viduslaikos ar kauliem, kam galos piestiprināti zirgu astri. Brits Viliams Edis (Wiliam Addis) 1770. gadā izgudroja un izveidoja pirmo zobu suku, kādu izmantojam tagad. Tikai tagadējo sintētisko sariņu vietā bija zirgu astri, bet vēlāk mežacūku sari.
Bet 1938. gadā dzīvnieku izcelsmes materiālus zobu suku ražošanā nomainīja neilons.
Zobu sukas masveidā sāka ražot 1780. gadā.
Jāatzīmē, ka automašīnu gaisa spilvenu pirmsākumi ir meklējami senāk, bet 1967.gadā tika izstrādāta drošības gaisa spilvenu sistēma, kura konceptuāli nav mainījusies līdz pat mūsdienām. Gaisa spilvenu sistēmu izgudroja Amerikā. Sākumā tos izmantoja un ieviesa automašīnās reti kurš autovadītājs. Tomēr 1980. un 1990. gados tie kļuva populāri. Turklāt mūsdienu mašīnām iebūvēti pat vairāk nekā četri drošības spilveni.
Pirmais skuveklis radās nejauši un aiz slinkuma. Kingam Kempam Žiletem (King Camp Gillette) bija slinkums doties uz frizētavu uzasināt savu bārdasnazi. Viņš iedomājās asmeni saspiest starp divām plātnēm, lai redzamas ir divas maliņas, un pievienot rokturi – perpendikulāri asmenim. Tā radās pirmā skuvekļa prototips.
Vēlāk viņa ideja pārvērtās par neatņemamu ikviena vīrieša dzīves sastāvdaļu.
Pirmie skuvekļi maksāja 5 dolārus, kas mūsdienās pielīdzināmi 140 dolāriem. Un Žilete pārdeva vairākus miljonus skuvekļu.
Pirmie prezervatīvi (no linu auduma) tika izmantoti Senajā Ēģiptē, lai izvairītos no grūtniecības. Savukārt Eiropā prezervatīvus sāka izmantot, lai pasargātos no sifilisa. Tajos laikos tie tika gatavoti no dzīvnieku zarnām, un tos varēja atļauties vien turīgi vīrieši. Masveidā prezervatīvus sāka ražot 1839. gadā no gumijas, bet 1938. gadā no lateksa, kas arī pēc izskata līdzinājās mūsdienu prezervatīviem.
Pirmā mūsdienu lodīšu pildspalva tika izgudrota 1938. gadā. Idejas autors bija Ungārijas žurnālists, izgudrotājs Lāslo Bīro (Bíró László József). Bet kaut ko līdzīgu pildspalvai izmantoja jau senie babilonieši, vēlāk senie ēģiptieši. Tie bija kauli, zari vai zāles stiebri, niedres.
Pirmo digitālo fotokameru izgudroja un izveidoja 1975. gadā amerikāņu inženieris Stīvens Sasons (Steven Sasson). Tā svēra 3,6 kg. Tai bija 0,01 megapikseļa «liela» izšķirtspēja un katrs kadrs tika ierakstīts 23 sekunžu laikā.
