Daži no mums domā, ka uz Zemes vairs nav nevienas neatklātas vietas jeb noslēpumu no cilvēces. Tomēr tādas ir, un noslēpumu ir vairāk, nekā spējam iedomāties. TVNET piedāvā apskatīt 10 unikālas vietas, ko cilvēce tikai nesen atklājusi un kas joprojām ir noslēpumiem bagātas.
Melvilles grēdā (Melville Range) Jorkas raga pussalā, Kvīnslendā, Austrālijā atrodas lietus mežs, ko biologi atklāja 2013. gadā. Turklāt jaunatklātais mežs sasniedzams tikai ar helikopteru, jo to ielenc kalni.
Šis mežs ir unikāls, jo vienīgi tajā atrodas jaunatklātās sugas, kā, piemēram, lapastes gekons (leaf-tailed gecko).
Venecuēlas 3500 metrus augstā Sarisarinamas kalna virsotnē atrodas divi bezdibeņi - Martela un Humbolta kritenes. Tās tika atklātas tikai 1961. gadā.
Turklāt Humbolta bezdibenis ir tik liels, ka tā iekšienē ir izveidojusies sava ekosistēma. Tajā tika atklātas jaunas augu sugas, ko zinātnieki vēl nav izpētījuši.
Dienvidu okeāns apskalo Antarktīdu no visām pusēm un ir ceturtais lielākais okeāns uz Zemes. Tas oficiāli tika atzīts vien 2000. gadā, kaut arī jūrnieki to sauc par Dienvidu okeānu jau sen.
2012. gadā Dienvidu okeānā 2400 metru dziļumā tika atrasts fenomenāls, unikāls biotips. Šeit okeāna dzīles silda līdz pat 382 Celsija grādus karsti hidrotermālie avoti.
Šajā karstajā vietā tika atrasts liels daudzums agrāk nezināmu sugu, tai skaitā albīni astoņkāji un mataini krabji, kas spēj izdzīvot toksiskajā ūdenī.
2007. gadā ekspedīcijas laikā Filipīnās uz Palavānas salas izolētā teritorijā botāniķu komanda atklāja dīvainus augus Viktorijas (Victoria) un Sagpavas (Sagpaw) kalnos. Tie nav sastopami nekur citur pasaulē, un zinātnieki turienes floru atzinuši par eksotisku, jo augi izskatās kā paliekas no citas pasaules.
Interesants fakts, ka viens no augiem - gaļēdājiem ir tik liels, ka ēd grauzējus un pat nelielus pērtiķus.
Bet tas nav viss. Pētnieki atklāja jaunu rozā paparžu sugu un zilas sēnes, kas vēl līdz šim nav izpētītas.
Kilometru dziļais krāteris ir lieliskas mājas no pārējās pasaules izolētai ekosistēmai jau 200 tūkstošus gadu, kopš pēdējā izvirduma laikā iegruva Bosavī vulkāna virsotne.
Zinātnieku komanda krāteri pētīja 2009. gadā, bet procesu dokumentālā filmā «Vulkāna pazudusī pasaule» iemūžināja viņus pavadošā BBC filmēšanas grupa.
Ekosistēmas izpētes laikā tika atklātas vairāk nekā 40 jaunas dzīvnieku sugas, piemēram, milzu žurka (82 cm gara).
Ala atklāta 1986. gadā netālu no Mangalijas, rokot aptuveni 30 metrus dziļi, lai uzbūvētu ģeotermālo spēkstaciju. Veicot tālāku Moviles alas izpēti, zinātnieki konstatēja, ka tā izolēta un neskarta bijusi pēdējos aptuveni 5,5 miljonus gadu.
Turklāt zinātnieki, nokļūstot alā, bija šokēti, ka alas gruntsūdeņu ekosistēmā, kurā nav bijis nedz gaismas, nedz skābekļa un ir ļoti augsta oglekļa dioksīda un sērūdeņraža koncentrācija, atsevišķas dzīvības formas tomēr ir pratušas pielāgoties. Pēc miljoniem gadu, kas pavadīti toksiskā, tumšā vidē, vairākas kukaiņu sugas bija mutējušas par caurspīdīgām radībām un dīvainā kārtā fotosintēzes vietā bija kļuvušas atkarīgas no ķīmiskās sintēzes procesiem.
Roraimas kalns ir veidojies jau pirms 2 miljardiem gadu un šobrīd iezīmē Venecuēlas, Brazīlijas un Gajānas robežu.
Roraima plakanajā virsotnē ir grūti nokļūt stāvo un ļoti augsto nogāžu dēļ. Daudzi piedzīvojumu meklētāji, cenšoties nokļūt kalna virsotnē, gājuši bojā.
Runā, ka mākoņu ieskautā kalna virsotnes plato ir kalpojis par iedvesmas avotu rakstniekam Artūram Konanam-Doilam, rakstot visā pasaulē labi zināmo romānu «Zudusī pasaule».
2800 metrus augstā vieta tiek dēvēta par «dīvaino murgu valsti», kas augstu gaisā slēpj vairākas interesantas sugas. Turklāt uz kalna virsotnes gandrīz katru dienu līst lietus.
2550 km gara un caurmērā 69 km plata dziļvaga Klusā okeāna rietumos, dziļākā zināmā vieta uz Zemes. Turklāt tieši šeit atrodas īpatnēja okeāna ekosistēma, kur no atverēm okeāna gultnē izplūst šķidrs oglekļa dioksīds. Tāpat šeit manītas arī neparastas dzīvības formas, piemēram, gigantiskās amēbas. Parasti tās ir mikroskopiski vienšūņi, taču dziļvagā sasniedz 10 centimetru garumu un spēj izturēt tūkstoškārt lielāku spiedienu nekā okeāna virspusē.
Čelindžera dzelme ir dziļākais punkts uz planētas, kurā cilvēks līdz šim bijis tikai četras reizes, turklāt ļoti īsu brīdi. Tādējādi 10,9 kilometrus dziļā dzelme joprojām ir viens no noslēpumainākajiem reģioniem uz Zemes.
Alu 1991. gadā Vjetnamas Ponga Nake Bangas nacionālā parka (The Phong Nha-ke Bang) biezajos džungļos atklāja kāds vietējais iedzīvotājs. Tomēr līdz 2009. gadam to neviens nepētīja, jo pat vietējie iedzīvotāji jeb teritorijas pārziņi baidījās alu apskatīt dīvainio skaļo trokšņu un rūkoņas dēļ, kas nāca no tās.
Tomēr 2009. gadā ala tika izpētīta un izrādās, ka tā ir lielākā zināmā ala uz Zemes - kā caurmērā 200 metrus plata un 150 metrus augsta pazemes katedrāle. Tā ir tik liela, ka tajā ir sava laika apstākļu sistēma, aug mežs un plūst liela, strauja upe.
Viens no lielākajiem ezeriem uz Zemes. Vostokas ezers pēc izmēriem ir līdzīgs Ontario ezeram, taču ir divas reizes dziļāks.
Ezeru klāj 4 km bieza ledus kārta, kas to no ārpasaules izolē jau 15 miljonus gadu. Faktiski Vostokas ezers zinātniekiem ir kā svētais grāls, jo paraugi, ko līdz šim izdevies izcelt no ezera, uzrāda daudz un dažādu nepazīstamu dzīvības formu.
