Arī datorspēles var uzlabot redzi

Uzliec «brilles» savai viedierīcei

Cilvēkam kļūstot vecākam, lēcas acīs kļūst mazāk elastīgas un nofokusēt redzi uz attēlu, kas ir ļoti netālu, ir aizvien grūtāk. Šā iemesla dēļ cilvēki sāk lietot palīgrīkus, proti, lasāmbrilles un galu galā gandrīz katrs tādas agri vai vēlu arī iegādājas.

Tomēr. apzinoties, ka brilles lietot nav īpaši parocīgi, un ņemot vērā, ka cilvēks mēdz būt aizmāršīgs un piemirst, kur tās noliktas, Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā pētnieki izstrādā alternatīvas. Viena no tām ir lietotāja redzes īpatnībām pielāgotas «brilles» viedierīcēm, kas attēlu padara skaidri saskatāmu. Pētnieki jau ir parādījuši, ka ar pielāgotiem viedtālruņu vai planšetdatoru ekrānu plastikāta pārklājiem šo efektu var panākt salīdzinoši vienkārši, taču viņu mērķis ir vēl ambiciozāks - izstrādāt attēlu fokusētspējīgu ekrānu tehnoloģiju.

Pareizs uzturs

Lai slēptu radaru izmantošanu, britu propaganda 2. pasaules kara laikā vēstīja, ka britu lidotāji nakts reidos ir tik sekmīgi tāpēc, ka pārtikā lieto ļoti daudz burkānu un tāpēc spēj redzēt tumsā. Patiesībā nav melots, jo uzturs tik tiešām iedarbojas uz redzi. Acs tīklenes šūnas satur trīs dzeltenos pigmentus - luteīnu, zeaksantīnu un mezozeaksantīnu, kas sargā aci no ultravioleto staru kaitīgās ietekmes. Faktiski minētie pigmenti, kas atrodami ne tikai burkānos, bet arī oranžajā paprikā un ķirbjos, darbojas kā iekšējās saulesbrilles, palīdzot saudzēt acu veselību, raksta New Scientist.

Superlēcu implanti

Katarakta jeb acs lēcas saduļķošanās ir diezgan bieža parādība. No tās cieš vairāk nekā puse cilvēku vecumā pēc 80 gadiem. Izplatītākā prakse kataraktas ārstēšanā ir dabīgās lēcas aizstāšana ar mākslīgu analogu. Tiem gan ir viens būtisks trūkums - mākslīgās lēcas spēj fokusēt gaismu tikai no tāliem objektiem, kamēr dabīgās spēj mainīt formu un fokusēt dažādos attālumos. Tā ka pat pēc kataraktas operācijas bez lasāmbrillēm neiztikt. Tiesa gan, tehnoloģiskais progress nozīmē, ka arī mākslīgās lēcas attīstās un jau funkcionē krietni lielākā attālumu diapazonā.

Aktīvs dzīvesveids

Sešus gadus ilgs pētījums, kurā kopumā bija iesaistīti 40 000 cilvēku, liecina, ka ikdienišķas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaiga vai skriešana saudzē acs veselību, samazina kataraktas veidošanās risku un acis labi kalpo ilgāk. Mazāka apjoma pētījumā arīdzan noskaidrots, ka skriešana mazina acs makulas deģenerācijas varbūtību un līdz ar to arī biežāko akluma cēloni attīstītajās valstīs. Kāda tieši ir saikne starp skriešanu un acu veselību, gan pagaidām nav skaidrs, taču tāpat zināms, ka aktīvs dzīvesveids cilvēkam nāk tikai par labu.

Asa sižeta videospēļu spēlēšana

Savā 1920.gada grāmatā «Perfekta redze bez brillēm» Viljams Beitss apgalvoja, ka nevienam nav skaidrs, kā darbojas acis, un ka ikviens var iegūt perfektu redzi, vienkārši lūkojoties uz Sauli. Tas, protams, ir pilnīgas muļķības un tikai kaitē acīm, nevis tās ārstē.

Turpretī dažādu vingrinājumu lietderība ir pētījumos pierādīta. Turklāt, kas interesanti, pētījumos pierādīts arī asa sižeta video spēļu pozitīvais iespaids. Atklāts, ka tādas spēles kā Call of Duty vai Unreal Tournament attīsta acs kontrasta jutību, tas ir, spēju atšķirt nedaudz gaišākus vai tumšākus toņus uz citu fona. Spēles laikā tas nepieciešams, piemēram, meklējot ienaidnieku vai mērķējot.

Ar vecumu cilvēka acs spēju nodalīt līdzīgus toņus zaudē.

Bērniem vairāk laika jāpavada ārā

Attīstītajās valstīs, kur cilvēkiem ir laba izglītība, tuvredzība ir izplatītāka nekā citviet. Varētu domāt, ka tuvredzības cēlonis ir bieža grāmatu lasīšana, tomēr izrādās, ka pie vainas ir nepietiekama raudzīšanās tālumā, ko vislabāk un ērtāk īstenot iespējams, atrodoties ārā. Tāpēc arī eksperti iesaka bērniem vairāk uzturēties ārpus telpām, lai acs neveidotos iegarena un tāli objekti netiktu fokusēti pirms radzenes.