Paleontologiem pirmo reizi ir izdevies iegūt un rekonstruēt pigmentu atliekas no vissenāko «moderno» zīdītājdzīvnieku fosilijām. Tā rezultātā noskaidrots, ka dzīvnieki, kuri planētu apdzīvoja neilgi pēc dinozauru izmiršanas, bijuši sarkanbrūnā krāsā.
Pēdējos gados, analizējot zivju un varžu ādas, dzīvnieku vilnas, kā arī astoņkāju un kalmāru tintes sastāvu, Bleksburgā, ASV, bāzētās Virdžīnijas Tehnoloģiskās universitātes pētnieki secinājuši, ka melanīns (pigments, kurš atbild par dzīvas radības ādas iekrāsošanu melnajos un sarkanbrūnajos toņos) lieliski saglabājas fosilijās miljoniem gadu. Atklājums zinātniekiem devis iespēju sākt senās, izmirušās pasaules iekrāsošanu.
Pirmo reizi līdzīgas šūnas - melanosomas - zinātnieki atklāja seno putnu spalvu un dinozauru pārakmeņotajās paliekās. Tagad, veicot fosiliju dziļāku analīzi, zinātnieki noskaidrojuši arī, kāds bijis nākamo evolūcijas gaitā planētu apdzīvojušo dzīvnieku krāsojums.
Kā vēsta Newsru.com, pētnieki veikuši vairāku desmitu fosiliju analīzi. To vidū bija 340 miljonus gadu seni pārakmeņojušies objekti, kā arī zivju, molusku, ķirzaku un agrīno zīdītāju fosilijas no 20 - 35 miljonus gadu senas pagātnes. Spektroskopa dati atklājuši, ka zīdītāju fosiliju fragmentos, ko skeptiķi uzskatījuši par baktēriju paliekām, ir ļoti daudz melanīna. Vēl vairāk - atklājies, ka melanosomu forma un to ķīmiskais sastāvs ir identisks visiem pārbaudītajiem dzīvnieku tipiem.
Tas nozīmē, ka, pamatojoties uz esošajām zināšanām par pigmentu un dzīvnieku nokrāsu likumsakarībām, zinātnieki tagad varēs pēc fosilijām vien diezgan precīzi iekrāsot seno pasauli, kad cilvēks pa Zemes virsmu vēl nestaigāja.
