Jauns pētījums liecina, ka 69 procenti, tas ir vairāk nekā divas trešdaļas pacientu, kam medicīnas iestādē izrakstīti antidepresanti, savā medicīniskajā vēsturē ne reizi nav atbilduši depresijas kritērijiem.
Pētījums: 69% cilvēku antidepresantus lieto nepamatoti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījums, kura rezultāti aprakstīti Journal of Clinical Psychiatry oktobra izdevumā, atklāj arī to, ka arī rase un dzimums ir saistāmi ar antidepresantu izrakstīšanas īpatnībām, vēsta interneta vietne www.madinamerica.com.
«Daudzi indivīdi, kam izrakstīti antidepresanti un viņi tos lieto, nemaz necieš garīga rakstura traucējumus. Mūsu dati rāda, ka antidepresanti ļoti bieži tiek lietoti bez tiešām, skaidrām norādēm, ka tie ir nepieciešami,» secina pētījuma autori.
Lai arī iepriekš veiktos pētījumos secināts, ka antidepresanti tiek izrakstīti pārāk bieži, šo pētījumu kritizētāji pauž viedokli, ka netiek pietiekami novērtēts garīgo saslimšanu «mūža garuma» raksturs. Šā iemesla dēļ jaunākā pētījumā autori veica padziļinātas dalībnieku intervijas, lai pilnvērtīgāk novērtētu viņu garīgo veselību visa mūža garumā. Proti, apzinot antidepresantu lietotājus Baltimoras apgabalā, pētnieki ar šo interviju starpniecību skaidroja, vai viņi kaut reizi mūžā ir atbilduši depresijas vai pārlieka uzbudinājuma kritērijiem.
Pēdējo desmit gadu laikā ir veikti vairāki pētījumi, kas apšauba, vai antidepresanti iedarbojas labāk par placebo, tomēr ļoti izplatīts ir viedoklis, ka tiem jāpaliek kā primārajiem medikamentiem smagas depresijas vai vispārējas depresijas (major depressive disorder (MDD)) gadījumā. Nesenākos pētījumos gan tikusi apšaubīta antidepresantu iedarbība arī MDD ārstēšanas gadījumos.
Spītējot atklājumiem, jaunākais pētījums atklāj, ka 69% cilvēku, kuri lieto antidepresantus, nekad nav atbilduši MDD kritērijiem, kā arī to, ka 38% savā mūžā bez MDD nekad nav cietuši arī no obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, panikas, sociālajām fobijām vai ģeneralizētās trauksmes.
Pētījums arīdzan atklāj, ka lielāka iespēja, ka ārstējošais ārsts vizītes noslēgumā izrakstīs antidepresantus, ir baltajām sievietēm, kuras sūdzas par fiziskām sāpēm vai fiziska rakstura diskomfortu, vai arī nesenā pagātnē ir apmeklējušas garīga rakstura problēmu ārstēšanas iestādes.