Menu
RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Astoņi izcili Latvijas zinātnieku sasniegumi pēdējā piecgadē

TVNET 16
Foto: PantherMedia/ScanPix

Pēc «National Geographic» datiem, pasaulē, tostarp Latvijā, vairāk nekā 40 tūkstoši zinātnieku nerimstoši strādā pie dažādiem atklājumiem, modernām un progresīvām inovācijām, kas maina un mainīs mūsu dzīvi tuvākā un tālākā nākotnē. Par to stāsta jaunais unikālais raidījums «Atklājums», kas skatāms arī Latvijā svētdienās plkst. 21:30.

Nav noslēpums, ka Latvijas zinātnieku sasniegumi, atklājumi un pētījumi tiek augstu vērtēti gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Latvijas zinātnieki ir pazīstami, sekmīgi un starptautiski konkurētspējīgi, tāpēc mēs lepojamies ar zinātnisko sasniegumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar atgriezenisko saiti - jauno zinātnieku un speciālistu alkām pēc kvalitatīvas izglītības un iespēju iesaistīties peļņu nesošos pētījumos.

«Atsevišķās zinātņu jomās Latvija ir guvusi būtiskus sasniegumus, piemēram, medicīnā un farmācijā un materiālu zinātnē. Tas ir ļoti atzinīgi vērtējams, un katru gadu tiek veikti arvien jauni atklājumi. Zinātnei mūsu valstī ir liels pieauguma potenciāls, taču tas varētu būt vēl prāvāks, ja no valsts tiktu saņemts dāsnāks finansiālais atbalsts,» komentēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Kādi tad ir astoņi izcili mūsu valsts zinātnieku sasniegumi pēdējā piecgadē saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un RTU datiem?

Atklāta viela, kas ir 40 reižu aktīvāka par mildronātu

2009.gadā tika atklāta jauna kardioprotektīva viela, kas ir 40 reizes aktīvāka par pašreiz Latvijas visvairāk eksportēto medikamentu – mildronātu. Atklājuma autori - akadēmiķis Ivars Kalviņš, LZA korespondējošā locekle Maija Dambrova, Edgars Liepiņš, Osvalds Pugovičs, Einārs Loža un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim

2010.gadā pirmo reizi tika veikta sekmīga cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī zīdainim ar smagu sirdskaiti. Transplantācijas vadītāji bija profesors Aris Lācis un LZA korespondējošais loceklis Andrejs Ērglis, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrs un Šūnu transplantācijas centrs.

Veikta pirmā aknu transplantācija

2011.gadā tika sekmīgi veikta Latvijā pirmā aknu transplantācija LZA īstenā locekļa Jāņa Gardovska un LZA īstenā locekļa Rafaila Rozentāla vadībā sadarbībā ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Stradiņa universitāti.

Jauna metode kvantu algoritmu izveidei

2012.gadā tika izstrādāta jauna metode kvantu algoritmu izveidei un izveidots jauns kvantu interferences lietojums nanoelektronikā. To īstenoja LZA īstenais loceklis Andris Ambainis, fizikas doktors Vjačeslavs Kaščejevs sadarbībā ar Aleksandru Belovu, Jāni Timošenko un Latvijas Universitāti.Projekts parādīja, ka kvantu algoritmi var būt būtiski ātrāki par tradicionālajiem arī tad, ja tiek pieprasīts, lai kvantu algoritms vienmēr izdod pareizo atbildi. Šis sasniegums atrisinājis zinātnes pasaulē jau 10 gadus labi zināmu, bet neatrisinātu problēmu.

Sintētiskais biomateriāls efektīvi saaug ar kaulu

RTU Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki Līga Bērziņa-Cimdiņa un Jānis Ločs 2012.gadā veiksmīgi pierādīja, ka viņu izstrādātais sintētiskais biomateriāls efektīvi saaug ar kaulu, - to tagad izmanto kā implantus zobārstniecībā un kosmētikā ķirurģijā.

Izstrādāta kvantu sūkņu teorija

2013.gadā tika izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās lietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās. Sadarbībā ar Latvijas universitāti izstrādātājs ir LZA korespondējošais loceklis Vjačeslavs Kaščejevs, kurš ir vienīgais Austrumeiropas zinātnieks, kas nominēts pasaules izcilnieku grupā «Jauno līderu sanāksmē» Pasaules Ekonomikas forumā.

Latvijā sintezēto aktīvo pretvēža vielu «Belinostats» atļauj lietošanai ASV

2014.gadā Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela «Belinostats» tika atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferiālās T-limfomas ārstēšanā. Vielas sintezētāji ir doktore Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, doktors Einārs Loža un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

«Belinostata» iegūšana un izpēte ir pirmais gadījums Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturē, kad mūsu zinātnieku kolektīvs pierādīja, ka ir spējīgs efektīvi sadarboties ar citu valstu kolēģiem un ieņemt līdztiesīgu vietu starptautiskā pētnieku konsorcijā, sekmīgi izstrādājot oriģinālas zāles.

Jauni sintētiski materiāli

Savukārt RTU Materiālu un konstrukciju institūtā Andra Čates un Kaspara Kalniņa izstrādātie stikla šķiedras kompozītmateriāli ir vieglāki un izturīgāki nekā tradicionālie, tāpēc tos ievieš ražošanā lidmašīnu un mašīnu būvē pasaules vadošie uzņēmumi, tostarp «Airbus» un «Volvo». Šā projekta īstenošana vēl turpinās.

Ielūkojoties globālā mērogā, jau drīzumā mums būs iespēja iepazīt vadošos pasaules pētniekus, kas meklē iespējas, kuras ļaus padarīt cilvēku dzīvi labāku, veselīgāku, laimīgāku un ilgāku.

Par šiem cilvēkiem stāstīs sešu sēriju dokumentālo raidījumu cikls «Atklājums», ko televīzijas kanāls «National Geographic», sākot ar 8. novembri, demonstrē svētdienās plkst. 21:30.

Piemēram, vienā no sērijām būs vēstīts par atklājumiem, kas var atbrīvot tūkstošiem cilvēku no komas, epilepsijas vai Alcheimera slimības, bet citā režisors aizved skatītājus dramatiskā, iedvesmojošā un dažkārt sirdi plosošā jaunatklājēju pasaulē, kas cīnās, lai apturētu vīrusa uzliesmojumu un glābtu pasauli no nākotnes nelaimēm.

Galvenā doma ikvienā cikla sērijā ir pārliecība - atraisot talantīgu cilvēku radošo potenciālu, iespējams panākt revolucionāras pārmaiņas. Lai gan pasaulei draud daudzi izaicinājumi, modernā zinātne un tehnoloģijas spēj un tiks galā ar šiem izaicinājumiem. Kad cilvēki liek savai iztēlei strādāt, viss ir iespējams.

    Rīgas Stradiņa universitāte Facebook Twitter
    16 Komentāri