Veicot senas Argentīnā atrastas čūskas galvaskausa analīzi, zinātniekiem esot izdevies noskaidrot, kāpēc šie dzīvnieki evolūcijas gaitā ir zaudējuši ekstremitātes. Par to, atsaucoties uz publikāciju izdevumā Science Advances, vēsta Lenta.ru.
Zinātnieki skaidro, kāpēc čūskām nav kāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš pastāvēja uzskats, ka čūskas «atteikušās» no kājām, lai labāk pārvietotos ūdenī. Tomēr Patagonijā atrasta apmēram 90 miljonu gadu senas čūskas galvaskausa analīze liek domāt, ka kājas sākušas kļūt nevis par traucēkli peldēšanai, bet gan cenšoties iespraukties aizvien šaurākās un šaurākās alās un spraugās, meklējot medījumu.
Lielbritānijas un ASV zinātniekiem veicot divmetrīgā rāpuļa Dinilysia patagonica galvaskausa datortomogrāfiju, atklāts, ka čūskas iekšējai ausij ir priekškambaris. Tas palīdz dzīvniekam dziļās pazemes spraugās sadzirdēt medījumu un ir arī mūsdienu rāpuļiem, kuri mēdz ieraksties zemē. Tai pašā laikā ūdensčūskām un parastajām virszemes čūskām šādas anatomiskas īpatnības nav.
Šis atklājums palīdzējis pētniekiem aizpildīt līdz šim pastāvējušo balto plankumu čūsku evolūcijas izpētē. Proti, tagad acīmredzams, ka senākie šī rāpuļu paveida pārstāvji bija tieši čūskas - zemes racējas, bet pārējās čūskas cēlušās no tām.
Jāpiezīmē gan, ka ir virkne citu svaigu pētījumu, kuru rezultāti nesakrīt ar piedāvāto teoriju par čūskām - zemes racējām.
Tā, piemēram, vēl šogad starptautiska zinātnieku komanda vienojās, ka visu mūsdienu čūsku priekštecis ir plēsējs, kurš medījumam uzglūn no slēpņa. Tam esot bijušas niecīga izmēra, taču pilnvērtīgas pakaļkājas ar pēdām un pirkstiem. Šis radījums esot veidojies uz sauszemes agrīnajā Krīta periodā pirms apmēram 128 miljoniem gadu. Teorija par čūsku pēkšņu parādīšanos pirms apmēram 100 miljoniem gadu ir pretrunā ar nesenu četru dažādu seno čūsku sugu atrašanu.