Akmens un bronzas laikmeta apbedījuma vietā atrastu mirstīgo atlieku analīzē atklājies, ka Īrijas iedzīvotāju senči nākuši no Tuvajiem Austrumiem un vēlāk arī no Austrumeiropas.
Pētījums: Īru senči nākuši no Tuvajiem Austrumiem un Austrumeiropas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dublinas Trīsvienības koledžas un Karalienes universitātes Belfāstā pētnieki analizēja DNS paraugus no sievietes, kas pirms 5000 gadiem tika apglabāta netālu no Belfāstas, kā arī trīs pirms 3000 līdz 4000 gadiem apglabātu vīriešu ģenētisko materiālu.
Analizētajos paraugos atrasti ģenētiskie rādītāji, kas kopīgi ar mūsdienu Īrijas iedzīvotājiem, kā arī Tuvo Austrumu un vairāku Austrumeiropas reģionu iedzīvotājiem.
Zinātnieki secinājuši, ka bijis liels imigrācijas vilnis no Tuvajiem Austrumiem. Domājams, ka ieceļotāji ieveduši tagadējā Īrijas teritorijā zināšanas par lauksaimniecību un keramiku un sajaukušies ar vietējām tautām.
Vēlāk teritorijā bijis jauns imigrācijas vilnis no stepes, kas stiepjas no Moldovas līdz Kazahstānai. Līdz ar to ienākusi arī asins slimība hemohromatoze, kas Īrijā ir tik izplatīta, ka tiek uzskatīta par ķeltu slimību.
Zinātnieki uzskata, ka ieceļotāji no Austrumeiropas atveduši kalnrūpniecību.
Domājams, ka viņu runātā indoeiropiešu valoda kļuva par īru un citu ķeltu valodu pamatu.