Lietotas banknotes satur deviņas reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» pētījums, kas veikts pēc «SEB bankas» pasūtījuma.
Uz banknotēm ir deviņreiz vairāk baktēriju nekā uz maksājumu kartēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Institūta vecākā pētniece Baiba Fogele norādīja, ka banknotes ikdienā iet no rokas rokā, tādējādi tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības.
Pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicināja «Bior» direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Turklāt rokas jāmazgā pareizi - ar ziepēm un vismaz 20 sekundes. Valciņa aicināja mazgāt rokas pareizi un vienmēr tūlīt pēc pārnākšanas mājās.
Eksperte vērsa uzmanību, ka neviens nezina, kādās rokās nauda iepriekš bijusi - vai to lietojis kāds bezpajumtnieks vai kautuves darbinieks, vai kāds sasirgušais. Taču uz banknotes esošās baktērijas spēj saglabāt dzīvotspēju līdz pat astoņām dienām.
Pētījumā tika izmantotas desmit maksājumu kartes, desmit lietotas banknotes un desmit nelietotas banknotes.
«SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars pastāstīja, ka no 100 apgrozītiem eiro Latvijā 63% tiek izņemti bankomātā un laisti apgrozībā, bet pārējie ir maksājumi ar karti. Igaunijā proporcija ir citādāka - bankomātā tiek izņemti 43%, bet vairāk nekā puse ir bezskaidras naudas aprite.