Populārās prāta trenēšanas spēles var būt tīra laika un naudas izšķiešana, ir atklājuši zinātnieki. Viņuprāt, lai gan cilvēki darbojoties uzlabo savus rezultātus uzdevumos, ir maz vai nav nekādu pierādījumu, ka tās palīdz ikdienas dzīvē.
Zinātnieki: no prāta treniņu spēlēm lielas jēgas nav
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tūkstošiem uzņēmumu ir spēļu komplekti, puzles un uzdevumi, kas ir radīti atmiņas uzlabošanai, uzmanības trenēšanai vai lai vienkārši uzturētu asu prātu arī vecumā.
Nintendo prāta spēles publiski atbalstīja tādas slavenības kā Nikola Kidmena, Patriks Stjuarts un Džūlija Voltersa. Tomēr daudzpusīgā pārbaudē noskaidrots, ka uzņēmumu norādītos uzlabojumus zinātniski nevar pierādīt.
Zinātnieki pētījumos atrada vairākas problēmas un vērsa uzmanību uz to, ka ar šizofrēniju slimu un plānprātīgu cilvēku grupu pētījumi ir izmantoti, lai pamatotu spēļu labo iespaidu. Dažreiz viena pētījuma rezultātu publicēja vairākkārt.
Analītiķis Daniels Saimons no Ilinoisas Universitātes secina: «Tas rada pārprotamu iespaidu, ka ir vairāk pierādījumu, nekā patiešām eksistē, un tas rada grūtības izvērtēt, vai pētījumam vispār ir pierādījumi.» Profesors Saimons norāda, ka nav neapstrīdamu pierādījumu, ka spēle uzlabotu cilvēku dzīvi.
Viņš saka: «Prāta treniņš nozīmē risināt uzdevumus, kas attīsta kognitīvo spēju galvenos komponentus, piemēram, atmiņu. Treniņam būtu jāattīsta spēja veikt citus uzdevumus, kam arī nepieciešama atmiņa, ne tikai spēlē, bet arī reālajā pasaulē. Tam līdz šim ir ļoti maz pierādījumu.»