RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Mūsdienu cilvēka priekštece Lūsija trešo daļu dzīves pavadījusi kokos

LETA/AFP 19
Mūsdienu cilvēka priekštece Lūsija | Foto: AP/LETA

Mūsdienu cilvēka priekštece Lūsija, iespējams, vismaz trešo daļu laika pavadījusi kokos, atklāts trešdien publicētā pētījumā.

Pirms 3,18 miljoniem gadu dzīvojusī Lūsija varētu būt pārvietojusies līdzīgi kā mūsdienu šimpanzes, žurnālā «PLOS ONE» norādījuši zinātnieki no Džona Hopkinsa universitātes un Teksasas universitātes Ostinā.

Apmēram metru garā australopiteku («Australopithecus afarensis») mātīte ir gadiem ilgi bijusi paleontologu diskusiju centrā. Zinātnieki ir diskutējuši, vai Lūsija lielāko daļu laika pavadīja uz zemes vai kokos.

Jaunajā pētījumā noskaidrots, ka Lūsijai bijuši spēcīgi augšdelmi, kas liecina par biežu kāpšanu kokos. Viņai bijušas arī salīdzinoši vājas kājas, kas netika izmantotas kāpšanā kokos un bija neefektīvas staigāšanai.

Šie fakti likuši zinātniekiem secināt, ka Lūsija, iespējams, nakti pavadījusi koku zaros, lai izvairītos no plēsējiem, izmantoja rokas, lai pārvietotos starp kokiem, un varētu pat būt meklējusi zaros barību.

Secinājumi gūti, skenējot Lūsijas kaulus, kopā izpētot 35 000 attēlu.

Izpētot Lūsijas roku augšējos kaulus un kreisās kājas augšstilba kaulu, noskaidrots, ka viņas rokas bijušas ļoti attīstītas, kas liecina par spēcīgiem muskuļiem uz tām.

«Tas ir labi zināms fakts, ka skelets dzīves laikā reaģē uz slodzi, palielinot kaulu, lai pretotos lielai slodzei, un samazinot kaulu, kad slodze tiek samazināta,» skaidroja Teksasas universitātes profesors Džons Kapelmans, kurš ir viens no pētījuma autoriem.

Šimpanzes skeletam ir īpaši spēcīgi attīstīti augšējie locekļi, kas ir piemēroti, lai pārvietotos kokos, bet cilvēka skeletā spēcīgi ir kāju kauli, kas nepieciešams staigāšanai, norādīja Džona Hopkinsa universitātes profesors Kristofs Rafs, kurš ir vēl viens pētījuma autors.

Žurnālā «Nature» iepriekš publiskotā pētījumā noskaidrots, ka Lūsija, iespējams, mirusi, nokrītot no īpaši augsta koka.

«PLOS ONE» pētījumā atzīts, ka Lūsija kokos varētu būt pavadījusi trešo daļu dzīves, ja ir gulējusi apmēram astoņas stundas diennaktī.

Pētījumā arī norādīts, ka Lūsijas pārvietošanās kājām nav bijusi īpaši efektīva, ierobežojot viņas iespējas šādā veidā pārvietoties lielā attālumā.

Lūsijas skelets tika atrasts Etiopijā 1974.gadā. Viņa ilgi bija vecākā zināmā mūsdienu cilvēka priekštece.

1994.gadā arī Etiopijā tika atrasts vēl vecāks skelets, kas piederējis ardipithecus ramidus mātītei, kas dzīvojusi pirms 4,5 miljoniem gadu.

19 Komentāri