Austrālijas zinātnieki publicējuši pētījumu, kas pierāda, ka kožu tēviņi labāk spēj atrast sev partneri, ja tiem ir lielākas antenas.
Kožu mātītes priekšroku dod tēviņiem ar lielām antenām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā, kas publicēts dabaszinātņu žurnālā «The Science of Nature», minēts, ka lielāka antena kožu tēviņam palīdz labāk uztvert feromonus, ko izdala pāroties gatavās mātītes.
Šis pētījums pierāda Čārlza Darvina izvirzīto premisu viņa teorijā par seksuālo atlasi.
Darvins novērojis, ka lielākā daļa dzīvnieku tēviņu pielieto ārkārtīgi daudz enerģijas, lai piesaistītu pretējā dzimuma pārstāvjus. Dažiem tā ir dziesma vai deja, bet citiem – fiziskie dotumi. Darvins arī piemin, ka tēviņiem, kas ir labi klausītāji, ir priekšroka mātīšu acīs, jo klausīšanās nozīmē spēju gādāt par drošību.
Pētnieki izlika vairākus slazdus blakus eikaliptiem, kā ēsmas izmantojot kožu mātītes. Rezultātā tika pievilināti tēviņi ar lielākām antenām, nekā vidusmēram kožu.
«Mūsu pētījuma rezultāti sasaucas ar Darvina 1871. gadā izteikto domu, ka seksuālajā atlasē svarīga loma ir pārspīlētiem sensorajiem orgāniem, piemēram, antenām,» skaidroja Deakinas Universitātes pētnieks Metjū Simondss (Matthew Symonds).
«Man, kā biologam un evolūcijas teorijas piekritējam, ir liels gods spēt atbalstīt Čārlza Darvina ideju, kurai iepriekš netika pievērsta tik liela uzmanība,» piebilda Simondss.
Kad pētnieki slazdā ievietoja divas mātītes, tādējādi paaugstinot feromonu līmeni, tika notverti vairāki kožu tēviņi ar mazākām antenām, pierādot to, ka, pārspīlējot ar «smaržām», var pievilināt mazāk kvalitatīvus tēviņus.
Melburnas Universitātes darbinieks Marks Elgars (Mark Elgar) teica: «Pētījums pierāda, ka, izdalot feromonus mazākos daudzumos, mātītei ir lielāka iespēja pievilināt, ar lielākām antenām «bruņotus» tēviņus. Šie tēviņi var būt labāki arī tāpēc, ka, lielas antenas «izaudzēšana» un uzturēšana liecina par tēviņa augsto kvalitāti, ko iespējams nodot gēnos saviem pēcnācējiem.»