RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kā cilvēks iemācījās delfīnus karā izmantot

TVNET
Foto: Depositphotos

Pagājušajā gadsimtā, pasaules karu un bruņošanās sacensības laikmetā, militārisma gars bija jūtams teju visās dzīves jomās. Cita starpā cilvēks pamanījās visai savdabīgā un dažkārt arī nežēlīgā veidā izmantot dzīvniekus. Piemēram, delfīnus, roņus un citus jūras dzīvniekus kaujās pasaules jūrās.

Militārām vajadzībām izmantot delfīnus, roņus un citus jūras zīdītājus Krievijā pirmo reizi mēģināja vēl Pirmā pasaules kara laikā. Tolaik klauns un dzīvnieku dresētājs Vladimirs Durovs veica dresūras un hipnozes eksperimentus ar savā aprūpē esošajiem kustoņiem. 1915. gadā viņš impērijas jūras spēku ģenerālštābā piedāvāja izveidot roņu kaujas vienību. Dresētājs bija pārliecināts, ka šie zīdītāji būtu lieliski sabiedrotie, jo zem ūdens tie var kustēties ar ātrumu līdz pat 40 kilometriem stundā, 40 minūtes neuzpeldot virspusē, lai ieelpotu, un spēj buksēt ap 200 kilogramu smagas kravas. Dresūra attaisnojās, jo tikai trīs mēnešu laikā Durovs 20 roņiem Sevastopolē iemācīja atrast zemūdens mīnu mulāžas un piestiprināt pie tām pludiņus. Jāteic gan, ka impērijai šie roņi kalpot nepaguva, jo kādu nakti tika noindēti, bet Durovs savus pierakstus iznīcināja, lai tie nenonāktu nevēlamu personu rokās.

Pēc Pirmā pasaules kara un Otrajā pasaules karā dzīvnieku izmantošana militārajās aprindās interesi neraisīja un par eksperimentālām dzīvnieku izmantošanas programmām PSRS un arī ASV militāristi atcerējās tikai 60. gados. Padomju zinātnieki, arī šoreiz Sevastopolē, pievērsās delfīniem, kam raksturīgas īpaši neparastas prāta spējas. Tā 1967. gadā tika atvērts pirmais padomju militārais okeanārijs, kurā sāka apmācīt 50 pudeļdeguna delfīnus jeb afalīnas. Piesaistot vairāku zinātnisko institūtu speciālistus no visas Padomju Savienības, šajā okeanārijā delfīni ieguva zināšanas, kas noderēja brīdināšanai par jūras robežu pārkāpējiem, kuģu un citu objektu apsardzei, pazudušu priekšmetu meklēšanai, patrulēšanai, kā ari diversantu izsekošanai, atbruņošanai un iznīcināšanai.

Vēl viens svarīga joma, kurā delfīni sniedza neatsveramu atbalstu, bija Melnajā jūrā mācību laikā nozaudēto torpēdu meklēšana. Kamēr cilvēkam gultnes dūņās pazudušās zemūdens raķetes uziet bija gandrīz neiespējami, delfīni ar uzdevumu tika galā itin viegli, turklāt spēja atrast arī krietni mazākus priekšmetus. Par to atrašanās vietu delfīni informēja, pie konkrētā priekšmeta novietojot mugursomu ar audioboju. Pavisam šādās meklēšanas operācijās atrada dažus simtus torpēdu. Tāpat delfīni tika apmācīti rīkoties ar degunam piestiprinātu fotokameru, ar ko uzņemt attēlus jūras dzelmē, kā arī ieročiem. Par kamikadzēm jeb pašnāvniekiem inteliģentos jūras zīdītājus izskolot gan neizdevās, jo tie sev vien zināmā manierē juta, ka tiek sūtīti nāvē.

Ar delfīnu un jūras lauvu dresēšanu militārām vajadzībām sešdesmitajos gados sāka nodarboties arī ASV Jūras spēki. Tehnoloģiju attīstīšanās un dzīvnieku draugu spiediens gan veicināja programmas slēgšanu un dzīvnieku aizstāšanu ar robotiem, lai gan iepriekš, Vjetnamas kara laikā 1970. gadā Kamranas karabāzē delfīni un jūras lauvas palīdzēja atbruņot vai nogalināja ap 50 diversantu, kuri mēģināja piestiprināt magnētiskās mīnas pie amerikāņu kuģu korpusiem.

Kādus dzīvniekus un kādā veidā vēl cilvēks gadu gaitā izmantojis militārām vajadzībām, lasi žurnāla «Leģendas» jūnija numurā.

ASV Krievija PSRS
0 Komentāri