Izrakumos atklājies, ka uz akmens darbarīkiem un ieročiem, kurus pirms 200 tūkstošiem gadu lietojuši neandertālieši, ir atrodamas pirmatnējās līmes paliekas.
Noskaidrots, kas pasaules vēsturē izgudroja pirmo līmi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līmes klātbūtne uz akmens darbarīkiem atklāta neandertāliešu apmetnēs mūsdienu Vācijas teritorijā, savukārt jauns pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā «Scientific Reports» skaidro, kā tieši neandertāliešiem ir izdevies izgudrot tik nozīmīgu vielu.
«Pašlaik mūsu rīcībā ir pierādījumi, ka neandertālieši Eiropā līmi lietoja jau 200 tūkstošus gadus senā pagātnē,» stāstīja pētījuma autors Pols Kozoviks.
Pētnieku komanda izanalizēja darvas atliekas, kas tika atrastas neandertāliešu mītnes vietā un veica eksperimentus, lai noskaidrotu, kā neandertāliešiem izdevās izgudrot un ražot darvu, kas kalpoja tiem kā saistviela starp akmens uzgaļiem un rokturiem.
Pētnieki izšķir trīs darvas ražošanas veidus, ko varēja piekopt neandertālieši. Pirmais veids ir tāds, ka karstus pelnus un ogles apsēja ap bērza mizu, kā rezultātā uz mizas radās darva. Otra metode paredz karstu ogļu uzlikšanu uz bērza mizas, kas atradās virs bedres, kurā krājās darva. Trešā metode ir vissarežģītākā - bedrē ievietoja bērza kastīti, virs tās uzlika no augiem darinātu sietu, bet uz tā – bērza mizas, kuras tika apklātas ar zemi. Uz šāda veidojuma tika aizdedzināts ugunskurs, kā rezultātā bērza konteinerā sakrājās darva.
«Ļoti iespējams, ka, lai iegūtu darvu, neandertālieši pielietoja visas trīs metodes,» piebilda Kozoviks.
Zināms, ka anatomiski modernie cilvēki darvas līmi ražoja jau 70 tūkstošus gadus senā pagātnē, tomēr ļoti iespējams, ka pirmie cilvēki Āfrikā tās ražošanas veidu izgudroja paši nevis aizguva no neandertāliešiem.