BQS pētījuma dati aprēķināti pēc svērtu mērījumu rezultātiem, kas aptver pašu platjoslas pieslēgumu parametrus - lejuplādes ātrumu, augšuplādes ātrumu un latentumu jeb laiku, kura tīkls reaģē uz lietotāja datora vai citas ierīces pieprasījumu. Papildus ir aprēķināta platjoslas interneta pieejamība un faktiskie pieslēgumu skaiti uz kopējo iedzīvotāju skaitu (penetration).

Atgādināsim, ka pagājušā gada pētījumā Latvija ieņēma trešo vietu aiz Zviedrijas un Nīderlandes. Šogad "BQS" pētījumā Latvija ir ierindota ceturtā vietā aiz Zviedrijas, Lietuvas un Bulgārijas.

Valstis, kuras ierindotas prestižajā topā ir uzskatāmas par gatavām tādiem datu pārraides jaudas ietilpīgiem pakalpojumiem kā augstas izšķirtspējas interneta televīzija un HD pārraižu straumēšanu, kā arī lielu failu apmaiņu un klientu apkalpošanu caur videosarunu.

Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs ziņu dienestiem atzīst, ka tomēr nevajadzētu pārvērtēt labos BQS rezultātus. Tie drīzāk attiecināmi uz Rīgu un tās teritoriju, jo laukos situācija joprojām ir bēdīga. Par to runāts arī nesenā Eiropas Komisijas ziņojumā.

Neskatoties uz visu, BQS pētījumā par platjoslas kvalitāti lauku teritorijās Latvija ieņem septīto vietu, kas apstiprina valsts gatavību ērti izmantot šodienas interneta aplikācijas arī ārpus lielajām pilsētām.

Atgādināsim, ka pētījuma autori kā nākotnes interneta parametrus nosprauduši 11,25 Mbps (lejuplāde), 5 Mbps (augšuplāde), bet 6 mikrosekundes - latentums. Šodien, lai pilnvērtīgi izmantotu ierastākos interneta pakalpojumus, nepieciešami vien 3,75 Mbps (lejuplāde), 1 Mbps (augšuplāde), bet latentums - 95 ms.