Vēsturnieks Roberts Dārntons savā jaunākajā darbā “The Case for Books” uzsver, ka grāmatām ir daudzas praktiskas priekšrocības (nav nepieciešams enerģijas avots, tās ir portatīvas un pieejamas). Autors raksta, ka grāmatas ir pierādījušas savu noderīgumu, tāpēc, neskatoties uz tehnoloģiju laikmetu, drukātā lapa nedrīkst izzust. Milzīgie digitalizācijas izaicinājumi prasa pārdomātu un globālu risinājumu.

Savukārt šeit pat Latvijā izskanējusi lieliska ideja 2010. gadu nodēvēt par lasīšanas gadu, aicinot cilvēkus vairāk pievērsties grāmatām. Jaunās iniciatīvas pamatā ir atgādināt, ka grāmatas ir kā tilts labākai sevis un citu izpratnei. Šķiet, izvēlētais laiks ir perfekts, jo tieši šobrīd pasaulē atzīmē UNESCO Starptautisko kultūras tuvināšanās gadu.

Visbeidzot, pagājušās nedēļas nogalē tika publicēti Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Ideju Foruma digitālās bibliotēkas kopīgi veiktā pētījuma rezultāti, apstiprinot, ka pieeja grāmatām pilnā apjomā internetā jauniešus stimulētu lasīt vairāk. Pētījums apstiprina tendenci, ka gados jauni cilvēki grāmatas lasa arvien mazāk, bet daudz vairāk informācijas iegūst internetā. Neskatoties uz to, Latvijā joprojām aktīvi darbojas daudzi grāmatu izdevēji.

Atskatoties pagātnē

Vēsturiski, pirmie teksti tika digitalizēti 1971. gadā līdz ar slavenā "Gutenberga projekta" aizsākšanu Maikla Hārta (Michael S. Hart) vadībā. Šodien izveidotajā interneta arhīvā glabājas vairāk nekā 30 000 grāmatu. Vēlāk "Voyager Company", kas 80. gadu beigās aizsāka kompaktdisku ēru, nākamās desmitgades sākumā nāca klajā ar jaunu biznesa plānu "The Expended Books". Arī šeit tika domāts par labāku un ērtāku grāmatu aplūkošanu datorā, izmantojot gan skaņas un vizualizācijas, gan navigāciju, meklētājus un interaktīvus satura rādītājus. Populārākais dokumentu formāts - PDF.

Turpmākos gadus digitālās grāmatas kļuva pieejamas gan internetā, gan tobrīd populārajos formātos - kompaktdiskos un disketēs. Arī pašas taustāmās papīra grāmatas aizvien aktīvāk tika pārdotas tiešsaistē (Bibliobytes, Amazon.com). Vēlāk parādījās pirmie e-grāmatu lasītāji: "Rocket ebook" un "SoftBook". Protams, neiztika bez e-grāmatu tirgotājiem: "eReader.com" un "eReads.com". Paralēli attīstījās digitālās bibliotēkas, arhīvi un sadarbība ar lielākajiem interneta meklētājiem. Visbeidzot pasauli pārņēma klēpjdatoru un mobilo viedtālruņu fenomens.

Šodienas tendences

Pieeja elektroniskam saturam kļūst arvien funkcionālāka. To apliecina arī jaunais Apple "iPad". Mēs gribam būt labāki, tāpēc nepārtraukti attīstāmies. Tomēr, virzoties uz priekšu, vienlaikus iznīcinām svarīgas un sen pārbaudītas vērtības. Mutisku vārdu kā savu domu mediju, komunicējot atšķirīgo kultūru vidē, esam aizstājuši ar bezpersoniskām interneta tulkošanas programmatūrām, bet sirsnīgas draugu attiecības - ar sociālu mediju realitāti.

Diemžēl starp mums un tehnoloģijām vienmēr pastāvēs noteikta distance, kas teorētiski pārvarama tikai fantastikas kinofilmās (skat. “Surrogates” (2009)). Grāmatas digitālās pasaules kontekstā ir kas analogs. Tās ir tuvākas cilvēkam un dabai. Grāmatas ir taustāms papīrs, kas ražots no koka. Satverot grāmatu, mēs varam sajust visu tās piedzīvoto.

Tāpēc neiznīcināsim un neatteiksimies no drukāto grāmatu lasīšanas prieka, sēžot dīvānā vai sildoties karstā saulē pludmales smiltīs! Tehnoloģijas ir neaizstājamas. Par to nav šaubu, tomēr pastāv arī citas alternatīvas.