Ir liela iespējamība, ka jau tuvākajā laikā var notikt liela apjoma kiberuzbrukums kādai valstij vai starptautiskajai organizācijai, intervijā aģentūrai BNS atzina ASV Kiberaizsardzības pavēlniecības komandieris ģenerālis Kīts Aleksanders.
"Domāju, ka iespējamība ir liela. Vienmēr pastāv kiberuzbrukuma draudi valstīm vai starptautiskajām organizācijām. Neviena valsts vai organizācija nav no tā pasargāta. Tādēļ ir tik svarīgi, lai valstis un organizācijas veic pasākumus vitāli svarīgās infrastruktūras un informāciju sistēmu pasargāšanai no šādiem uzbrukumiem," Aleksanders teica, atbildot uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka atkal var notikt tādi uzbrukumi, kādus 2007.gadā piedzīvoja Igaunija vai gadu vēlāk - Gruzija.
ASV ģenerālis, kas bija ieradies vizītē Igaunijā, pauda pārliecību, ka risks pastāv gan valsts, gan privātajā sektorā.
2007.gadā pēc padomju karavīru pieminekļa - Bronzas kareivja - pārvietošanas Tallinā pret Igauniju tika veikti masveidīgi kiberuzbrukumi. Pēc šim notikumiem Tallinā tika izveidots īpašs NATO centrs kiberdraudu novēršanai. Oficiāli Tallina uzstāj, ka 2007.gada nekārtību laikā kiberuzbrukumus Igaunijai organizēja Krievija, taču Maskava to noliedz.
Pēc 2008.gada 8.augusta, kad sākās Krievijas un Gruzijas karš, pret Gruzijas interneta serveriem ilgstoši tika vērsti kiberuzbrukumi, domājams, no Krievijas.
Igaunijā kiberuzbrukumi maz ietekmēja iedzīvotājus, tomēr Gruzijā aizsardzība pret tiem bija mazāk veiksmīga un hakeri sasniedza savus mērķus. Igaunijā lielās bankas kiberuzbrukumu dēļ atslēdza savus interneta pakalpojumus uz vienu vai pusotru stundu, bet Gruzijā šis pārtraukums bija daudz ilgāks.
