Šādu atbildi respondenti snieguši pētījuma aģentūras "Data Serviss" socioloģiskā aptaujā "Interneta lietošanas mērķi un viedoklis par tā attīstību".

Ekonomiski aktīvo interneta lietotāju aptaujas dati šodien tika publiskoti LTA preses konferencē pirms ikgadējās LTA kopsapulces, kur viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem ir platjoslas datu pārraides tīkla attīstība. Ātrs un īpaši ātrs internets ir kļuvis par nozares prioritāti pēc tam, kad telekomunikāciju nozarei 2010.gada septembrī EK izvirzīja jaunus un ļoti konkrētus mērķus Eiropas ekonomiskās atlabšanas kontekstā, proti,

līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt piekļuvei internetam, kura ātrums pārsniedz 30 Mbit/s,

un 50% Eiropas mājsaimniecību jābūt tāda pieslēguma abonementiem, kas nodrošina ātrumu vairāk par 100 Mbit/s, un visiem Eiropas iedzīvotājiem līdz 2013. gadam darīt pieejamus platjoslas pamatpakalpojumus.

LTA izpilddirektors Jānis Lelis norāda, ka pasaulē pieprasījums pēc joslas platuma ir audzis par aptuveni 50-60% gadā, ko veicina interneta plašāka izmantošana, no vienkārša e-pasta un teksta failiem, tādēļ uzstādījums aptaujas respondentu atlasei bija – tiem jābūt ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kuri internetu izmanto darba vajadzībām, kā datu meklēšanā,  tā pārsūtīšanā.

84% respondentu - ekonomiski aktīvie interneta lietotāji aptaujā viennozīmīgi atzinuši, ka interneta pieslēguma ātrums ir svarīgs. Tādu, kuri apgalvo, ka tas nav svarīgs, ir tikai 3%. Trīs no pieciem ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem jeb 60% vēlētos, lai interneta pārlūks atvērtos ātrāk. Līdzīgas tendences kā jautājumā par apmierinātību ar pārlūku atvēršanās ātrumu vērojamas arī par dokumentu failu atvēršanos. Gandrīz 75% respondentu izsaka vēlmi, ka dokumenti varētu vērties vaļā ātrāk.

Ātrs internets uzlabo konkurētspēju

Zīmīgi, ka 59% ekonomiski aktīvo interneta lietotāju darbs saistīts kā ar Eiropas, tā citām pasaules valstīm, un tikai 2 no 5 respondentiem darbs ir saistīts ar Latviju. Apgalvojumam, ka interneta pieslēguma ātrums drīzāk uzlabo konkurētspēju, piekrīt vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo interneta lietotāju (57%) no tiem, kuriem darbs ir saistīts ne tikai ar Latviju.

56% no tiem, kuriem darbs ir saistīts ar ārvalstīm, piekrīt apgalvojumam, ka ātrgaitas internets ir kļuvis par Eiropas kopējās tautsaimniecības virzītājspēku.

4 no 5 jeb 81% no aptaujātajiem ekonomiski aktīvajiem interneta lietotājiem principā atzīst, ka katru gadu kopumā pieaug vajadzība pēc ātrāka interneta. Šādam apgalvojumam nepiekrīt tikai 6% respondentu. Pilnībā šādam apgalvojumam piekrīt 41%.

Gandrīz trešdaļa jeb 31% uzskata, ka vajadzība pēc ātrāka interneta salīdzinājumā ar laiku pirms gada ir tikai palielinājusies. Zīmīgi, ka praktiski nav tādu cilvēku, kuri uzskata, ka vajadzība pēc ātrāka interneta būtu mazinājusies.

Tādas atbildes snieguši respondenti, no kuriem 76% ir speciālisti un biroja darbinieki, 16% uzņēmumu vadītāji. 70% respondentu ir augstākā izglītība, savukārt nepabeigta augstākā izglītība – 13%.

Attālākos Latvijas rajonos platjoslas internets var nebūt nodrošināts

Kā aptaujas datus komentēja LTA izpilddirektors J.Lelis, pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai arī interneta lietotāji Latvijā izjūt vajadzību pēc aizvien lielāka interneta ātruma un apjoma. Un vai ekonomiski aktīvie iedzīvotāji saskata sakarību starp ātrgaitas interneta pieejamību, datu ieguves un pārsūtīšanas ātrumu un savu profesionālo konkurētspēju ne tikai Latvijas, bet Eiropas mērogā.

Lai sasniegtu platjoslas interneta pieslēgumu jomā izvirzīto mērķi, ir būtiski veicināt lielākus stratēģiskus ieguldījumus šajā jomā, kas pat pārsniedz to, ko prasa pašreizējā tirgus attīstība, jo pieprasījumu daļēji vēl aizvien slāpē nesenā ekonomikas lejupslīde. Turklāt 2013. gada sākumā draud izveidoties situācija, kurā attālākajos Latvijas reģionos piekļuve platjoslas internetam nebūs nodrošināta.