Vai un kad varētu pienākt mirklis, kad visās Latvijas mājsaimniecībās būtu pieejams internets?

Eiropa ir izvirzījusi ambiciozu mērķi līdz 2020. gadam panākt katrā mājsaimniecībā 30 Mbps interneta pieslēgumu un 50% no mājsaimniecībām 100 Mbps interneta pieslēgumu. Dokuments saucas „Digital Agenda for Europe”, un Latvijā to atbalsta visas iesaistītās nozares un institūcijas.

Eiropas Komisijas rekomendācijās ir arī norādīti daži instrumenti, ar kuru palīdzību mums ir jāvirzās uz šo mērķi. Viens no tiem - platjoslas projekts, kuram pirmajā posmā Latvijai ir izdalīti 22 miljoni eiro. Tam sekos vēl vismaz viens posms, un pagaidām viss liecina, ka

līdz 2020.gadam katrai mājsaimniecībai interneta pieslēgums būs pieejams.

Kad attālā lauku pagastā dzīvojošs onkulis varēs apsēsties pie datora un izmantot internetu?

Ļoti pareizi formulēts jautājums. Tas, ka fiziski interneta pakalpojums būs pieejams mājsaimniecībai, nebūt nenozīmē, ka lauku pagastā dzīvojošs onkulis varēs apsēsties pie datora un izmantot internetu.

Onkulim ir jābūt datoram (dažos pagastos datoru skaits ir ļoti mazs), jābūt prasmēm (Latvijā ir ļoti daudz datoru un interneta jomā neizglītotu cilvēku) un jābūt vēlmei to darīt (daudzi joprojām nesaprot, kādēļ viņiem ir nepieciešams internets).

Te ir jābūt konsekventai valsts politikai. Tāpat jābūt pašvaldību atbalstam. Bez šā atbalsta netiks realizēta Eiropas Komisijas galvenā doma - lai internets būtu ne tikai pieejams, bet arī lai to lietotu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai internets būtu pieejams ikvienā mājā?

Interneta pakalpojumu sniedzēji iet tajās vietās, no kurienes nāk nopietns pieprasījumu skaits un kur kopējie ieņēmumi no klientiem nosegs kopējos izdevumus infrastruktūras izbūvei. Parasti šajos pagastos ir pat 2-3 operatori, kas konkurē savā starpā.

Galvenais priekšnoteikums, lai šāda pozitīva konkurence attīstītos visos pagastos, ir „atvērtā tīkla” izbūve.

Tam ar vienādiem noteikumiem varētu pieslēgties jebkurš interneta pakalpojumu sniedzējs un tālāk jau ar savām „pēdējās jūdzes” līnijām aiziet līdz gala lietotājam. Attiecīgi interneta pakalpojumu sniedzējiem samazināsies kopējie izdevumi infrastruktūras izbūvei un palielināsies interese slēgt klāt klientus attālos laukos.

Arī vietējām pašvaldībām ir jābūt atsaucīgākām un nav jāliek šķēršļi interneta pakalpojumu sniedzējiem, jo no tā cieš gala lietotāji. Piemēram, dažas pašvaldības uzliek pārmērīgās maksas pašvaldībai piederošo torņu izmantošanai vai arī piemēro nevienādus nosacījumus, tādējādi atbalstot kādu konkrētu pakalpojuma sniedzēju.

Vai vispār ir vajadzīgs, lai ikviens varētu piekļūt internetam?

Šā projekta realizācija ir vitāli svarīga, ne tikai lai sasniegtu Eiropas mērķi, bet arī veiksmīgas Latvijas attīstības kontekstā.

Kādas iespējas tas sniegs iedzīvotājiem?

Laukos beidzot parādīsies iespējas atrast darbu internetā vai ar interneta palīdzību, varēs sazināties elektroniski, zemnieki varēs ātrāk noformēt pasūtījumus un izveidot mājas lapas, kurās prezentēt savu produkciju. Parastam iedzīvotājam būs iespējas vairākas lietas darīt elektroniski, jo paralēli internetizācijai attīstīsies arī e-pakalpojumi.

Kempingu īpašniekiem būs iespējas uzstādīt, piemēram, web kameras un internetā rādīt savu skaisto apkārtni visai pasaulei, tādējādi piesaistot tūristus utt.

Kāds labums no tā būtu valstij?

Jūtami celsies gan kopējais izglītības līmenis valstī (jo iedzīvotāji būs jāapmāca), gan beidzot šis būs reāls pasākums, kā attīstīt lauku reģionu, veicināt uzņēmējdarbību un pacelt attālo lauku konkurētspēju, sniedzot visiem līdzvērtīgas iespējas kā lielajās pilsētās.

Latvijas internetizācijai nauda tiek piedāvāta no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Kādēļ kavējas tās apguve?

Jāatzīst, ka ES fondu apguve ļoti nopietni kavējas.

ES fondu apguvē stipri atpaliekam no mūsu kaimiņiem.

Lietuvā, piemēram, jau ir izbūvēts nopietns optiskais tīkls katrā pagastā un tagad viņi attīsta šo tīklu vēl tālāk. Igaunija arī neatpaliek. Pēc būtības Latvija vienmēr ir vienu, divus soļus aiz Eiropas tendencēm. Kad Eiropā jau visur par platjoslu uzskatīja 2 Mbps pieslēgumus, Latvijā tikai bija noslēdzies konkurss par 256 Kbps platjoslas pieslēgumiem.

Kopējais Eiropas Savienības valstu platjoslas (144kbps un vairāk) grafiks. Latvija pagaidām atpaliek no kaimiņvalstu un ES vidējiem rādītājiem. Foto: Latvijas interneta asociācija

Kādēļ no iespējamiem vairākiem desmitiem miljonu apgūti tikai daži miljoni?

Iesaistot visus nozares vadošos ekspertus, bija izveidotas platjoslas attīstības vadlīnijas, kas uz ilgu laiku iestrēga ministriju kuluāros un beigās vispār netika virzītas tālāk. Par projektu atbildīgā Satiksmes ministrija darīja visu iespējamo, lai projekts tiktu maksimāli ātri virzīts uz priekšu, jo tas sekmēs arī Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos.

Vēlāk Eiropa nāca klajā ar jau pieminēto „Digital Agenda for Europe”, un tādēļ platjoslas attīstības vadlīnijas vajadzēja pārskatīt, kas arī tika izdarīts maksimāli ātrā termiņā.

Kas vainojams? Varbūt ierēdņu nekompetence?

Latvijas Interneta asociācijas mājas lapā varat izlasīt vienu labu atklātu vēstuli Finanšu ministrijai (skat. resursos). Tajā asociācijas biedri aicina Finanšu ministriju nekavēt platjoslas projekta virzību. Elektronisko sakaru komersanti ir satraukti par projekta virzību, atbildīgo valsts institūciju nespēju nodrošināt finansējuma saņemšanu un apguvi, tādējādi būtiski kavējot interneta attīstību Latvijā. 

Kā situāciju vajadzētu risināt?

Eiropa izdala Latvijai naudu lauku reģionu internetizācijai un platjoslas attīstībai.

Vienkārši atbildīgajām institūcijām ir jāatmet liekas ambīcijas un jāieklausās nozares viedoklī.

Nozarei pēc tam būs jāstrādā ar jaunizveidoto infrastruktūru atbilstoši nosacījumiem. Tāpat vajadzētu minimizēt birokrātiju un mobilizēt visus spēkus, lai maksimāli īsā laikā palaistu projektu dzīvē.

Cik daudz Latvijas iedzīvotāju patlaban lieto internetu?

Pēc "Internet World Stats" datiem, interneta lietotāju skaits Latvijā pagājušā gada vasarā bija pusotrs miljons, kas bija 68% no kopējā iedzīvotāju daudzuma.