Neraugoties uz cenu samazināšanos interneta provaideru cenrāžos, šā pakalpojuma lietotāju tēriņi tomēr turpina pieaugt. Pieejams internets aizvien vairāk "sit pa kabatu" tiem, kuri tiešsaistē pavada daudz laika, nerūpējoties par savu drošību, norāda drošības programmatūras izstrādātāji no "Kaspersky Lab".
Izpētot, cik bieži lietotāju datori tiek inficēti ar kaitīgajām programmām, izmantojot izplatītākās krāpnieku shēmas, Kaspersky Lab eksperti ir noskaidrojuši, cik šodien vidēji "izmaksā" ierindas Krievijas interneta lietotājs.
Datornoziedzniekiem pieejamo nelikumīgo peļņas paņēmienu klāsts interneta vidē palielinās gadu no gada. Tomēr ļaundari uz citu rēķina joprojām var iedzīvoties divējādi: apzogot nevērīgākos globālā tīmekļa lietotājus vai arī nopelnot uz viņu rēķina kādā citā veidā.
Eksperti secinājuši, ka ļaundari, aktīvi sērfojot internetā, gada laikā uz viena Krievijas interneta lietotāja rēķina var nopelnīt līdz pat 500 ASV dolāriem. Lielāko daļu šīs summas veido upura sūri pelnītie līdzekļi. Savukārt atlikumu jeb "krējumu" krāpnieki nosmeļ, prasmīgi pārdodot nelikumīgi iegūto interneta lietotāju personīgo informāciju.
Iekļūšana kaitīgo datorprogrammatūru epidēmijas sadales sistēmā, kura inficē datoru ar "izspiedēju", kurš nosūta vairākus SMS surogātpastus cerībā saņemt atbloķēšanas kodus, neveiksmīgam lietotājam izmaksā 20 ASV dolārus. Savukārt 2 vai 3 "SMS Trojas zirgi", kuri izsūta SMS surogātpastu uz mobilajiem numuriem bez lietotāja ziņas, rada viņa mobilajā kontā iztrūkumu 30 līdz 45 ASV dolāru apmērā.
Kā izriet no pētījumu rezultātiem, vairums Skype lietotāju regulāri papildina savu kontu par 10 līdz 20 ASV dolāriem - precīzi par tādu summu, ko zaudē lietotājs, ja krāpniekiem izdodas iegūt viņa reģistrācijas datus. Savukārt Skype kontu iespējams pārdot par 5 ASV dolāriem.
Tiešsaistes loteriju cienītāji, nosūtot vienu "Veiksmes SMS", riskē šķirties no 30 ASV dolāriem. Vēl lielākus zaudējumus piedzīvo tie, kuri pārbauda viltus antivīrusu efektivitāti, jo maksa par šā "pakalpojuma" izmantošanu ir vidēji 50 ASV dolāru. Tiesa, arī tā nav galējā summa, no kuras var šķirties interneta lietotāji, nokļūstot datornoziedznieku slazdos, - izmantojot datu atjaunošanas pakalpojumu, kura pamatā ir failu šifrētāja "Trojas zirga" GpCode versija, lietotājs būs spiests "uzdāvināt" ļaundariem vidēji 100 ASV dolārus.
Ir arī daudz citu veidu, kā nopelnīt uz bezrūpīgu lietotāju rēķina. Piemēram, nozogot viņa pases skenēto attēlu. Pārdodot šos datus, ļaundaris nopelnīs aptuveni 25 ASV dolārus. Nedaudz lētāk - 10 ASV dolārus - izmaksā lietotāja kredītkartes dati. Savukārt piekļuves dati (lietotājvārds un parole) kādam no neskaitāmajiem sociālajiem tīkliem maksā 5 ASV dolārus.
Kaspersky Lab rīcībā esošā informācija liecina, ka interneta lietotāja e-pasta autorizācijas datu šā brīža tirgus cena ir 20 ASV dolāri. Nedaudz mazāk izmaksā hostinga servisa (piemēram, RapidShare) piekļuves dati - 10 ASV dolārus.
Salīdzinoši vismazākais pieprasījums šobrīd ir pēc lietotāju IM-messenger aplikāciju (ICQ u.c.) parolēm, kuru cena ir aptuveni 3 ASV dolāri par vienību. Savukārt vislielāko rentabilitāti, lai cik dīvaini tas arī būtu, uzrāda tiešsaistes spēļu cienītāji. Piemēram, augsta līmeņa populārās spēles World Of Warcraft spēlētāja konta tirgus cena ir vidēji 150 - 160 ASV dolāru.