Viņš atzina, ka mēstules rada nopietnas problēmas interneta lietotājiem visā pasaulē: "Vairāk par 90% no visām elektroniskajām vēstulēm ir mēstules. Latvija arī nav izņēmums."

Turklāt problēmas ir ne tikai nevēlamo vēstuļu lielajā apjomā, kas nokļūst lietotāju elektroniskajās pastkastītēs, bet arī tajā, ka, lietojot nopietnus mēstuļu filtrēšanas instrumentus, nereti spamu mapē nokļūst arī svarīgas un vērtīgas vēstules.

Vai ierobežot mārketinga mēstules?

"Nav viennozīmīgas atbildes, vai un kā spams būtu jāierobežo, jo, piemēram, savā mājas pastkastītē jūs noteikti arī saņemat daudz nevajadzīgo papīra vēstuļu, bet diez vai tiesībsargājošās iestādes cīnās ar pastniekiem, kas iznēsā reklāmas brošūras, vai ar mūsu lielveikaliem, kas ļoti izceļas ar šādu mēstuļu samešanu pastkastītēs.

Man personīgi dažreiz gribas, lai mārketinga speciālisti, kas strādā ar šiem projektiem, vienreiz pateiktu sev: "Stop. Saudzēsim kokus!

Sūtīsim tikai tiem, kas ir piekrituši saņemt šīs vēstules.

No šā aspekta labāk, protams, būtu izsūtīt reklāmas elektronisko vēstuli, no kā var atteikties ar vienu klikšķi."

Kā cīnīties pret spamu?

"Latnet Serviss" pārstāvis skaidroja, ka pret mēstulēm var cīnīties ar vairākiem paņēmieniem un vēlams pat apvienot visus. Var nomainīt e-pasta adresi, var pāriet pie pakalpojuma sniedzēja, kas piedāvā nopietnāku aizsardzību un kura filtri ir pietiekoši gudri un nemitīgi mācās aizsargāt lietotājus no jaunākiem spama veidiem.

Tāpat var griezties CERT.LV vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai arī uzstādīt modernākas un jaudīgākas spama apkarošanas sistēmas savam datoram.

Tas viss palīdzēs kaut nedaudz, bet samazināt saņemto mēstuļu skaitu.

"Tomēr jāsāk ar visvienkāršāko – nevajag internetā bieži publicēt savu galveno e-pasta adresi. Tas padara jūsu e-pastu pieejamāku spamam."

Nekādā gadījumā neatbildēt spamam!

"Arī nekādā gadījumā nedrīkst atbildēt uz mēstulēm, jo atbildot jūs pēc būtības signalizējat spamotājiem, ka jūsu e-pasts ir aktīvs, tiek lietots, ka jūs lasāt mēstules, un tad spama apjoms uz jūsu e-pastu trīskāršosies."

Mēstuļu sūtīšanas tīkli ietver sevī inficētos datorus visā pasaulē, kas arī veic izsūtīšanu. Protams, pastāv mārketinga spams, kad visas mēstules izsūta no vienas vietas, bet šos gadījumus ir krietni vieglāk izmeklēt un ierobežot. Tomēr ir jāsaprot, ka spamotāji nemitīgi attīsta savas tehnoloģijas, meklē veidus, kā apiet spama filtrus.

Spamotājiem tas ir ļoti labi apmaksāts darbs.

"Jaunākie spami jau imitē saņēmējam pieņemamu elektronisko vēstuli, kas, piemēram, ir atnākusi it kā no jūsu drauga un satur nevainīgu tekstu un linku uz kādu mājaslapu. Vai arī teksts tiek pasniegts foto veidā, kas padara grūtāku šādas mēstules bloķēšanu no spamu aizsardzības sistēmas puses."

Milzīgi zaudējumi un peļņa visā pasaulē

Spamu izsūtīšanas bizness, ar ko cīnās visā pasaulē, rada milzīgus miljoniem eiro vērtus zaudējumus mēstuļu saņēmējiem, bet vienlaicīgi arī nes miljonus mēstuļu sūtītājiem, kuriem izsūtīšana nemaksā praktiski neko.

Ar izsūtītājiem cīnās visās frontēs, bet bieži vien par upuri šai cīņai kļūst nevis spamu izsūtītājs, bet interneta pakalpojumu sniedzējs, caur kura sistēmu tika izsūtīts spams. "Manuprāt, šī ir ļoti nepareiza metode, kas nenes augļus, bet tikai zaudējumus pakalpojumu sniedzējiem, kā arī godīgiem uzņēmumiem, kuru darbība tiek ierobežota, kad kāda starptautiskā organizācija bloķē interneta pakalpojuma sniedzēja sistēmas."

Sadarbība tikai attīstās

Gurmans akcentēja, ka Latvijā sadarbība starp tiesībsargājošām iestādēm, atbildīgām institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem vēl ir tikai tapšanas stadijā, neskatoties uz vairākiem pēdējo divu gadu laikā veiktajiem uzlabojumiem. "Turklāt pakalpojumu sniedzēji ļoti piesardzīgi vērtē centienus mainīt likumdošanu un palielināt slogu pakalpojumu sniedzējiem, liekot viņiem par pienākumu ieguldīt piespiedu kārtā papildu finansiālos līdzekļus, lai nodrošinātu vēl lielāku aizsardzību pret mēstulēm, jeb arī visu elektronisko vēstuļu speciālu filtrēšanu.

Pakalpojumu sniedzēji ir tikai ceļš, pa kuru brauc automašīnas,

un, ja kāds grib uzlikt kontroles punktu, tad tam ir jāizdala atbilstošs finansējums. Pašlaik visu izšķir brīvās konkurences principi un lietotāji balso ar kājām - respektīvi, ja klients nav apmierināts ar pakalpojuma sniedzēja spama aizsardzību, viņš pāriet pie cita. Attiecīgi arī pakalpojuma sniedzēja investīcijas ir balstītas uz tirgus principiem, nevis uz uzspiestiem noteikumiem."

Pagaidām Latvijas likumdevēji ieklausās nozarē un konsultācijas notiek, bet prasītos tomēr aktīvāks tiesībsargājošo iestāžu un CERT.LV darbs cīņā ar spama izsūtītājiem, "Latnet Serviss" pārstāvis rezumēja.