Tā secinājuši pētnieki, kas reģistrējuši vairākus domēnus ar visbiežāk nepareizi uzrakstītiem vārdiem un īsā laikā saņēmuši virkni epasta sūtījumu, kas citkārt paliktu nenosūtīti. Kā vēsta BBC, pētnieki sešu mēnešu laikā kopumā saņēmuši apmēram 120 tūkstošus kļūdaini nosūtītu epasta vēstuļu 20 gigabaitu apjomā.

Atklājums nebūtu traģisks, ja vien sūtījumos ik pa laikam neiemaldītos informācija, ko kiberdrošības speciālisti parasti aicina īpaši uzmanīt un bez vajadzības un pārliecības nevienam neatklāt - lietotājvārdi, paroles un dažkārt arī informācija par korporatīvajiem datortīkliem.

Galvenais cēlonis, kādēļ epasta sūtījumi nonāk nepareizās rokās, ir kļūda adresē. Pētnieki Pīters Kims un Garets Gī no uzņēmuma Godai Group kā piemēru min iedomātu, lielu amerikāņu finanšu institūciju, kuras centrālā interneta vietne būtu, piemēram, bank.com, taču paralēli tiktu izmantoti arī atsevišķu struktūrvienību domēni, piemēram, us.bank.com.

Ja kādam us.bank.com darbiniekam tiktu sūtīta elektroniska vēstule un adreses laukā @us.bank.com tiktu ierakstīts @usbank.com, tā tiktu atgriezta, tiesa, ja vien ļaunprātīgos nolūkos strādājoši cilvēki nebūtu reģistrējuši domēnu usbank.com.

Kims un Gī ir pārliecināti, ka šādu domēnu-dubultnieku reģistrētāji cer uz cilvēku neuzmanību un dzīvo cerībā iegūt konfidenciālu informāciju. Piedevām apķērīgi krāpnieki pat varētu uzdarboties nepamanīti, ja parūpētos par kļūdainā sūtījuma un ikvienas atbildes vēstules nogādāšanu tā īstenajam adresātam.