Mūsdienās internetam ir būtiska nozīme ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu dzīvē. Taču nav noslēpums, ka bieži internetā bērnus arī pazemo. Tādēļ portāls TVNET lūdza IT&T kompānijas "Latnet Serviss", Latvijas Interneta Asociācijas (LIA) un "NetSafe" projekta pārstāvjus akcentēt svarīgākos riskus, par kuriem jāzina, pirms ļaut bērniem darboties internetā.
Atbildes uz TVNET jautājumiem sagatavoja "Latnet Servisa" pārstāvis Vladislavs Gurmans ciešā sadarbībā ar LIA un "NetSafe".
Vai un kā bērnu rīcība internetā ir apdraudēta?
Mūsdienās internetam ir būtiska nozīme bērna dzīvē. Bērns internetā meklē informāciju, pavada savu brīvo laiku, sazinās ar vienaudžiem, dalās iespaidos.
Tomēr ikviens bērns ir saskāries arī ar riskiem, piemēram, ticis emocionāli pazemots, saņēmis nepatīkamus komentārus un vēstules, saskāries ar vardarbīgiem materiāliem, saņēmis vēstules no nepazīstamām personām un ir piedzīvojis citas līdzīgas situācijas.
Bieži vien šādas situācijas rodas, jo
bērns neapdomīgi publicējis pārāk personisku informāciju par sevi
- vārds, uzvārds, vecums, tālruņa numurs, skolas nosaukums, intereses, rakstura īpašības, profila bilde, bilžu galerijas, izaicinošs sauklis zem profila bildes, ieraksts dienasgrāmatā u.tml., kas ļauj jebkurai personai uzzināt vairāk par bērnu.
Bērni neapzinās, ka interneta vidē jāievēro tieši tādi paši noteikumi kā reālajā dzīvē.
Ja analizējam "Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra veiktā pētījuma datus, tad vislielākās bažas rada bērnu saziņa ar nepazīstamām personām: 40% bērni un jaunieši Latvijā mēdz internetā sazināties ar svešām personām.
Bieži vien sarakste noved pie tikšanās reālajā dzīvē: Latvijā 33% bērnu un jauniešu ir tikušies ar internetā iepazītiem „draugiem” reālajā dzīvē.
No kā vecākiem vajadzētu uzmanīties, ļaujot bērniem sērfot internetā?
Nereti bērni paši sev var radīt apdraudējumu internetā, jo
virtuālajā telpā bērnu neviens nekontrolē.
Bieži vien viņiem ir vēlme izpausties ne tai piemērotākajā veidā. Pavērojot bērnu un jauniešu aktivitātes internetā - bildes no ballītes, rupji un aizskaroši komentāri, draudi, video ar klasesbiedru kautiņu, viltus profili u.c. ievietotā informācija -, bērni nebaidās ievietot informāciju un brīvi paust savu viedokli, attieksmi, kā arī veikt dažādas nelegālas darbības internetā, viņiem šķiet, ka virtuālajā vidē var atļauties visu.
Tomēr vecākiem jāatceras, ka jebkura cietusī persona var vērsties policijā un, kamēr bērns nav sasniedzis 14 gadu vecumu, par nelegālām darbībām nāksies atbildēt viņu vecākiem.
Turklāt vecākiem jāatceras, ka liela daļa internetā pieejamās informācijas nav piemērota bērniem, viņi nereti
saskaras ar pornogrāfiska, erotiska, vardarbīga rakstura materiāliem.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ar pornogrāfiska rakstura materiāliem ir saskārušies 43% respondentu Latvijā.
Kā vecāki var pasargāt savus bērnus no nepiedienīgiem skatiem, uzmācīgiem ļaundariem, seksuāliem maniakiem?
Vecāki bieži dod padomu, kā uzvesties reālajā dzīvē, bet aizmirst, ka tikpat svarīgi ir pārrunāt ar bērnu droša interneta lietošanas noteikumus, piemēram, kāpēc nedrīkst atklāt pārāk personisku informāciju, kādas sekas var rasties, ievietojot pārāk atklātu un izaicinošu profila fotogrāfiju, kā arī skaidrot, ka viss, kas tiek ievietots internetā, var kļūt pieejams ikvienam interneta lietotājam un būs pieejams internetā rīt, parīt, pēc mēneša, gada vai 10 gadiem.
Visa šī informācija var nonākt nepazīstamu personu rīcībā, kuru vidū var būt
ļaundari un krāpnieki, kas uzrunā bērnu un mēģina iemantot viņu uzticību,
lai vēlāk pastrādātu noziegumu.
Vecāki lielākoties par to sāk domāt tikai tad, kad kaut kas tāds jau ar bērnu ir atgadījies un bērns atsakās iet uz skolu, ieslīgst depresijā, norobežojas no apkārtējiem, cieš no bezmiega, izjūt pārmērīgu satraukumu u.c. pazīmes. Tiklīdz kaut ko tādu vecāki pamana, noteikti vecākiem jāiesaistās un kopā jāatrisina situācija.
Tāpat svarīga ir savstarpēja uzticēšanās ģimenē, lai bērns vienmēr, kad sajūtas apdraudēts internetā vai saskaras ar nepatīkamām bildēm, videomateriāliem un vēstulēm, vēršas pie saviem vecākiem, nevis visu noklusē un klusībā pārdzīvo notikušo, baidoties no vecāku nosodījuma.
Ja bērni un vecāki paši nezina, kā risināt šādas situācijas, vienmēr var vērsties pie www.drossinternets.lv speciālistiem vai zvanīt uz uzticības tālruni 116111, kur saņems psihologu palīdzību.
Vai vecākiem vispār vajadzētu kontrolēt savu bērnu darbības internetā? Kā to vislabāk izdarīt?
Ieteikumi, kā kontrolēt bērnu aktivitātes internetā, ir vairāki:
Lai arī cik vecāki ikdienā būtu aizņemti, noteikti būtu regulāri jāinteresējas par bērna aktivitātēm internetā.
Vecākiem būtu jāizveido savs profils sociālajā portālā un jākļūst par virtuālo „draugu” savam bērnam, tādējādi kontrolējot bērna aktivitātes un virtuālos „draugus”.
Vecākiem būtu jāierobežo bērnam interneta lietošana, nosakot laiku, cik ilgi bērns drīkst pavadīt pie datora.
Kopā ar bērniem izstrādājiet interneta lietošanas noteikumus, sekojiet līdzi, lai bērni tos ievēro.
Kamēr bērns vēl ir mazs, vecāki var sagatavot Top 10 lapu sarakstu, kuras bērns var apmeklēt un tur pavadīt laiku. Ik pa laikam sarakstu var papildināt ar jaunām lapām.
Vecākiem būtu jānovieto dators redzamā vietā, piemēram, dzīvojamā istabā, lai vecāki var vērot, ko bērns dara pie datora.
Datoram būtu jāuzliek antivīrusu programma un regulāri tā jāatjaunina, jo bērni nereti lejupielāde vīrusus, kuri var inficēt datoru.
Regulāri apskatīt, kādas lapas bērns ir apmeklējis, izmantojot „History” opciju.
Datorā ielogojoties, izveidot atsevišķu piekļuves kontu bērnam, lai informācija, kas atrodas zem vecāka konta, netiktu apdraudēta.
Vecāki var uzlikt kontroles laiku, cik ilgi bērns var lietot internetu.
Vecāki ik pa laikam var ievadīt sava bērna vārdu meklētājprogrammās, lai uzzinātu, kādu informāciju par viņu var atrast internetā un kuros portālos viņš ir reģistrējies.
Piemēram, noteikt konkrētu laiku, ko drīkst pavadīt internetā, vai lapaspuses, ko drīkst apmeklēt? Vai tas ir efektīvi?
Pētījumi atklāj, ka vidējais vecums Eiropā, kad bērni sāk lietot internetu, ir 7 gadi. Tāpēc būtu svarīgi, lai vecāki ir tie, kas iepazīstina bērnu ar datoru un sniedz pirmos padomus, kā lietot internetu droši. Jebkurā ģimenē būtu
jānosaka datora lietošanas noteikumi,
lai izvairītos no situācijām, kad bērns ļoti ilgu laiku pavada pie datora un piekļuve tam ir neierobežota, līdz ar to citas svarīgas lietas paliek otrā plānā - skolas apmeklējums, mājas darbu pildīšana, sporta aktivitātes, ģimene, miegs, aktivitātes brīvā dabā u.c.
Ja vecāki redz, ka pārrunas ar bērniem nedod rezultātus, var izmantot speciālas programmas, kas nodrošina kontroli, piemēram, interneta filtrus, vecāku kontroles programmatūru, kas palīdzēs:
kontrolēt, kāda satura interneta lapas iespējams apskatīt ģimenes datorā, bloķēt vai novērot piekļuvi tiešsaistes lietojumprogrammām;
bloķēt personiskas informācijas uzrādīšanu;
novērst neautorizētu lejupielādi;
ierobežot laiku, kad iespējams piekļūt internetam;
Fiksēt aktivitātes internetā un automātiski nosūtīt brīdinājuma e-pastus, kad atrasti neatbilstoši materiāli;
Kur vecākiem sūdzēties, ja viņi pamana kaut ko aizdomīgu?
Par atklātajiem pārkāpumiem internetā vecāki var ziņot Drošāka interneta centram, izmantojot www.drossinternets.lv pieejamo ziņojuma formu vai rakstot uz zinojumi@drossinternets.lv.
Bērnus aicinām zvanīt uz Uzticības tālruni 116111 gadījumos, kad saskaras ar nepatīkamām situācijām interneta vidē.
Ziņot ir iespējams anonīmi.
Ziņojumi tiek izvērtēti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un apstrādāti sadarbībā ar Valsts policiju.
Jā, daudzi nezina, ka viņiem ir tiesības savam interneta pakalpojuma sniedzējam pieprasīt bezmaksas satura filtru uzstādīšanu!
Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 19.panta 1.daļas 17.apakšpunktu jums ir tiesības savam interneta pakalpojuma sniedzējam pieprasīt bezmaksas filtru uzstādīšanu.
Likumā teikts: „Elektronisko sakaru komersanta pienākums ir informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kas ierobežo tādu materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, kā arī nodrošināt bezmaksas satura filtra uzstādīšanu, ja abonents to pieprasa no elektronisko sakaru komersanta.”
