Eiropā bērnu un jauniešu vidū sekstings – seksuāla rakstura īsziņu un kailfoto nosūtīšana pa mobilo tālruni – ir izplatīta aktivitāte, un, lai gan Latvijā arī pastāv šāds fenomens, tas nav tik izplatīts kā citviet, liecina Austrijas Drošāka interneta centra aptauja Eiropas jauniešu vidū, par kuras rezultātiem informēja centrs "Net-Safe".
Pieaug pašnāvību skaits pazemojuma dēļ
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska atzinusi, ka sekstinga fenomens pēc aptaujas rezultātiem ir izplatīts visā Eiropā, tostarp Latvijā, taču pagaidām Latvijā vēl nav bijuši precedenti ar letālu iznākumu, ka seksuāla rakstura īsziņu un fotogrāfiju nosūtīšanas radītā apkaunojuma dēļ kāds jaunietis būtu izdarījis pašnāvību. Tomēr no kolēģiem citās Eiropas valstīs arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par gadījumiem, ka jaunieši izvēlējušies beigt dzīvi, jo nav spējuši tikt galā ar pazemojuma izjūtu pēc tam, kad neapdomīgas rīcības dēļ viņu kailfoto ir nonākuši internetā publiskai apskatei.
Noskaidrots, ka 30% aptaujāto bērnu un jauniešu norādīja, ka ir personiski saskārušies ar sekstingu. Vecumā jaunākie bērni vairāk kautrējas, ieraugot citu bērnu/jauniešu kailfoto bildes, bet vecākie jaunieši atzina, ka ieraudzītais raisījis viņos papildu interesi.
Iesaistītie riskus it kā apzinās
Pētījuma dati rāda, ka daļa bērnu un jauniešu apzinās riskus, to, kas var notikt ar šo publicēto informāciju, taču tik un tā iesaistās šajā aktivitātē, bet speciālisti uzskata, ka tikai retos gadījumos, nosūtot savu fotogrāfiju draugam/draudzenei, sūtītājs aizdomājas par risku, ka foto varētu tikt pārsūtīts tālāk vai publicēts internetā.
Kā galvenos riskus sekstingam bērni minējuši iespēju saskarties ar cilvēkiem, kuriem ir nelāgi nodomi pret bērnu – maniakiem, pedofiliem –, to norāda 57,4% respondentu, problēmas ar vecākiem, ja viņi uzzinātu par šādām aktivitātēm (49,7% respondentu), risks tikt seksuāli izmantotam (45,6%), iespēja, ka fotogrāfijas varētu radīt problēmas nākotnē, piemēram, meklējot darbu (29,2%).
Savukārt par galveno motivāciju bērni un jaunieši uzskata, ka, nosūtot šādas bildes, vēlas panākt, lai viņu ievēro un pamana – tā uzskata 46,8% respondentu. Tāpat tas tiek darīts, lai iepatiktos savai simpātijai (27,9% respondentu), lai justos īpaši (27,4%), lai justos seksīgi (22,9%), lai uzprasītos uz komplimentiem (19,4%), lai pārsteigtu savu draugu/draudzeni ar seksīgu dāvanu (15,4%), jo kāds ir piespiedis konkrēto personu fotografēties un bildes nosūtīt (13,9%).
Par stulbām šādas aktivitātes uzskata 44,8% respondentu.
LASI TVNET: Vecāki pārāk paļaujas uz bērnu zināšanām par drošību internetā
Dažās valstīs bērnu kailfoto publiskošana un izplatīšana tiek pielīdzināta bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izplatīšanai. Latvijā arī jau ir bijuši vairāki gadījumi, ka bērni savus kailfoto ir pārsūtījuši draugiem, kas tos tālāk ir pārsūtījuši citiem bērniem un jauniešiem.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko komentējis, ka Latvijā šādu materiālu publiskošana un izplatīšana internetā var tikt uztverta dažādi – arī kā bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izgatavošana un izplatīšana, jo pēc fotogrāfijām visbiežāk nav iespējams noteikt apstākļus, kādos fotogrāfija uzņemta, – vai to darījis pats bērns vai arī kāda cita persona, kā arī vai bērns ir piespiests fotografēties vai dara to pēc paša iniciatīvas. Sodu šajā gadījumā paredz Krimināllikums, paredzot arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Pārkāpums ir arī citas personas fotogrāfiju pārsūtīšana vai publiskošana bez viņa atļaujas, jo, veicot nesankcionētas darbības ar personas datiem (arī fotogrāfijām), var iestāties administratīvā atbildība vai kriminālatbildība, ja ar to ir radīts būtisks kaitējums cietušajai personai.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze atzinusi, ka Latvijā sekstings nav tik izplatīts kā citās valstīs, viņu praksē arī ir bijuši gadījumi, ka pusaudži pārsūta savus kailfoto uzņēmumus, lai iepatiktos kādam. Pusaudži paši ir atzinuši, ka nebija iedomājušies par to, ka šīs bildes varētu tikt pārsūtītas tālāk un beigās par to uzzinātu visa skola. Šajos gadījumos bērni neparedz rīcības sekas un jūtas ļoti nobijušies, kad par to uzzina vecāki vai arī tiek iesaistīta policija. Visgrūtākais šajā situācijā ir fakts, ka no malas ir gandrīz neiespējami ietekmēt vai apstādināt bilžu pārsūtīšanu – tās nonāk no viena sūtītāja pie otra, līdz kamēr vienā mirklī tās ir izplatījušās pa visu skolu vai nonākušas internetā, paskaidrojusi Gruze.
Speciālisti aicina vecākus un pedagogus pārrunāt ar bērniem riskus, ko rada kailfoto nosūtīšana pa mobilo telefonu vai šo materiālu ievietošana internetā.
