Latvijas pievienošanās Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA) neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Labrīt, Latvija!» apgalvoja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
- Latvieši cietīs no ASV cīņas ar interneta pirātiem 28. janvāris, 2012
- LIA sašutusi par valdības parakstīto «pretpirātisma aktu» 27. janvāris, 2012
- ASV Senāts atliks balsojumu par pretpirātisma likumu 20. janvāris, 2012
Komentējot sabiedrībā izskanējušos pārmetumus par slepenību ACTA nolīguma parakstīšanā, Pūce taisnojās, ka valdība veikusi šī dokumenta saskaņošanu ar saviem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī dažādās uzņēmēju konsultatīvajās padomēs. Tai pašā laikā viņš bija spiests atzīt, ka, piemēram, ar Latvijas Interneta asociāciju (LIA), kurā pārstāvošos uzņēmumus ACTA varētu skart, šis dokuments netika saskaņots.
Pūce skaidroja, ka dokuments valdības apritē ir kopš 2010.gada. Tā sākotnējās saskaņošanas stadijā tiešām dokuments nav izdiskutēts atklāti, to nosaka «procedūra», tomēr vēlāk, no 2011.gada septembra līdz decembrim, tas bijis atklātajā valdības dokumentu apritē un lēmums par Latvijas pievienošanos ACTA pieņemts atklātā valdības sēdē, līdz ar to ikvienam bija iespējas iepazīties ar tiesību aktu un paust viedokli par to.
EM valsts sekretārs mierināja sabiedrību, apgalvojot, ka saceltā ažiotāža par ACTA ir «stipri pārspīlēta». ACTA nerada jaunu izpratni par intelektuālā īpašuma objektiem un neko nemainīs pašreizējā mehānismā, kā autortiesību īpašnieki var cīnīties pret savu tiesību aizskārumu. Proti, autortiesību īpašniekiem arī turpmāk būs iespēja, izmantojot tiesu (civiltiesiska strīda gadījumā) vai Valsts policiju (aizdomu gadījumā par kriminālu pārkāpumu), vērsties pie interneta pakalpojumu sniedzējiem savu tiesību aizsardzībai.
Kā apgalvoja Pūce, interneta lietotāju ikdienā pēc ACTA spēkā stāšanās nemainīsies nekas, ACTA arī nepārkāps cilvēktiesības un cilvēku tiesības uz privāto, tas dokumentā speciāli atrunāts.
Savukārt LIA izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs intervijā «Labrīt, Latvija!» kritizēja veidu, kā Latvija pievienojusies ACTA, akcentējot, ka tas nebija demokrātisks process un organizācijas, kuras šis nolīgums skars, par to iepriekš nav tikušas informētas.
«Kāpēc tāda slepenība?» jautāja LIA izpilddirektors.
Šeļmanovs-Plešs arī pauda bažas par tiem ACTA punktiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību, norādot, ka privātas organizācijas varēs vērsties pie atbildīgajām Latvijas struktūrām, prasot informāciju par interneta lietotājiem. Tas rada aizdomas par iespējamo cilvēku izspiegošanu.
Patlaban ACTA nodots izvērtēšanai vairākiem juristiem un Saeimā pārstāvētajām partijām, informēja LIA izpilddirektors.
Kā ziņots, pretēji atbildīgo amatpersonu teiktajam Latvijas uzņēmējiem parakstīšana bijusi pārsteigums, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošo uzņēmumu un organizāciju pārstāvju aptauja.
Maksas televīzijas un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja «Baltcom» preses sekretārs Lauris Kļaviņš teica, ka par ACTA neesot informēts un neesot arī dzirdējis, ka nolīgums vispār būtu nozarē un sabiedrībā pienācīgi apspriests.
«Mūsu pusē neviens iepriekš par šo nebija neko zinājis,» sacīja sakaru operatora SIA «Lattelecom» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, gan solot sniegt izvērstāku viedokli, kad uzņēmuma amatpersonas būs sīkāk iepazinušās ar ACTA.
Līdzīgi uz lūgumu sniegt komentāru atbildēja maksas televīzijas un elektronisko sakaru komersanta «Izzi» preses sekretārs Oskars Lakšēvics. «Plašāku komentāru varam sniegt vien brīdī, kad mums būs pieejama visa informācija par līgumu un izpētīsim to kontekstā ar Latvijas likumdošanas aktiem,» sacīja Lakšēvics, liekot saprast, ka «Izzi» par Latvijas nodomu pievienoties ACTA nolīgumam iepriekš neko nav zinājis.
Interneta pakalpojumu sniedzēja «Latnet serviss» Pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans atzina, ka ne viņa pārstāvētais uzņēmums, ne citi interneta pakalpojumu sniedzēji nebija iepriekš informēti par Latvijas gatavošanos parakstīt ACTA.
Arī Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa teica, ka ziņa par ACTA parakstīšanu viņu un organizācijas biedrus pārsteigusi un par to iepriekš nav bijis sīkākas informācijas.
Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka ACTA neparedz, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem būtu «jāizspiego» interneta lietotāji, bet viņiem būs pienākums sniegt informāciju, kas ļautu identificēt abonementu, kura konts, iespējams, ticis izmantots pārkāpuma veikšanai. Informāciju pieprasot un izmantojot, kā arī interneta pakalpojumu sniedzējiem izpaužot informāciju jārīkojas tā, lai izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgām darbībām, tostarp elektroniskajai komercijai, un lai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī privātums.
SM uzsver, ka jebkuram jābūt drošam, ka personas tiesības ir aizsargātas ne tikai fiziskajā vidē, bet arī elektroniskajā telpā. Līdz ar to jāatceras, ka darbības internetā nav anonīmas, un, nodarot kaitējumu kādas personas tiesībām elektroniskajā vidē, interneta lietotājam jābūt gatavam atbildēt par savu nodarījumu.
Tomēr nozares pārstāvji uzskata: arī ja ACTA neparedz papildu pasākumus autortiesību aizsardzībai, tā parakstīšana, iepriekš neinformējot sabiedrību, pati par sevi ir kaitējums uzņēmēju un sabiedrības uzticībai valstij.
Kļaviņš teica, ka neiebilst pret cīņu ar preču viltošanu un par autortiesību aizsardzību, taču, viņaprāt, ACTA parakstīšanas process «nebija normālas demokrātijas izpausme».
Vaicāts, vai interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākas vērsties pret masveida, komerciāla apmēra audiovizuālu un programmatūras pirātismu, Kļaviņš teica, ka tas jādara saprātīgā veida, tostarp slēdzot liela apjoma pirātiska materiālu krātuves, ja tās pamana interneta pakalpojumu sniedzēja resursos. «Baltcom» gan nepiedāvā serveru uzturēšanas (hostinga) pakalpojumus, tādēļ jautājums par nelikumīgi izmantotiem nomātiem resursiem kompānijai nav aktuāls.
