Saeimas Ārlietu komisijas, atbildīgo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji šodien spriedīs par pretrunīgi vērtēto Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» (ACTA)). Pazīstamais datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo minēja vairākas lietas, kas rada bažas par ACTA īstenošanu.
Viņš šorīt intervijā Latvijas radio, runājot par tiem, kuri gūst labumu, norādīja, ka formulējumi nolīgumā ir ļoti izplūduši, «lai zem tā varētu pabāzt gandrīz jebko». It sevišķi
tas varot sist jebkuram interneta servisa pakalpojuma sniedzējam,
jo viņš noteikti gūst kaut kādu labumu, ka lietotājs izmanto viņa internetu.Var sākties pašcenzūra.
Kāpēc mums vispār jāpievienojas?
Viņam nav saprotams - ja amatpersonas visu laiku stāsta, ka ACTA neko nemainīs, kāpēc mums vajag pievienoties nolīgumam. «Kāpēc mums vajag vēl kaut kur iestāties? Vienkārši iestāšanās pēc? Mums tā palūdza parakstīt un mēs tā kompānijas pēc? Eiropas Savienības lielvalstis paraksta un mēs nedomājot arī parakstām?»
Iespējams, Latvijas nelaimju cēlonis ir tas, ka mēs neskatoties izpildām «lielo onkuļu» ieteikumus, nevis domājam, kas mums būtu labāk.
Vai ņems vērā Latvijas intereses? Nē!
Neo atzina, ka ACTA izstrādāts ASV interesēs, jo šī valsts ir viena no lielākajām satura radītājām un viena no lielākajām patentu turētājām. Viņš prognozēja, ka Latvijas intereses ACTA īstenošanas laikā netiks ņemtas vērā.
Tāpat Poikāns ir neapmierināts, ka nolīgumā sajauktas kopā fiziskās preces un intelektuālais īpašums.
Tas būtu tāpat kā sajaukt zivis ar dzīvniekiem.
Kaut kas līdzīgs tajos ir, bet tie nav viens un tas pats.Poikānam Latvijas pievienošanās ACTA bija pārsteigums.
ACTA neko nemainīšot interneta lietotāju ikdienā
Portāls TVNET jau vēstīja par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces apgalvoto, ka saceltā ažiotāža par ACTA ir «stipri pārspīlēta». ACTA nerada jaunu izpratni par intelektuālā īpašuma objektiem un neko nemainīs pašreizējā mehānismā, kā autortiesību īpašnieki var cīnīties pret savu tiesību aizskārumu.
Proti, autortiesību īpašniekiem arī turpmāk būs iespēja, izmantojot tiesu (civiltiesiska strīda gadījumā) vai Valsts policiju (aizdomu gadījumā par kriminālu pārkāpumu), vērsties pie interneta pakalpojumu sniedzējiem savu tiesību aizsardzībai.
LASI TVNET: EM: ACTA neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā
Savukārt Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs iepriekš kritizēja veidu, kā Latvija pievienojusies ACTA, akcentējot, ka tas nebija demokrātisks process un organizācijas, kuras šis nolīgums skars, par to iepriekš nav tikušas informētas.
