Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nolēmis apturēt sabiedrībā plašus protestus rosinājušā Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA) ratifikāciju. Ministrs lēmumu atlikt ACTA virzību izskatīšanai Saeimā un ratifikāciju pieņēmis, ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā.
Pievienots Neo komentārs
Skaidrošana sabiedrībai ir nokavēta
Pēc Pavļuta teiktā, vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm. «Proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA izskaidrošana diemžēl Latvijā tika nokavēta. Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par ACTA iespējamo piemērošanu Latvijā, jānodrošina procedūra, lai veidotu konstruktīvu un argumentētu dialogu un diskusiju ar ieinteresētajām pusēm,» norādīja Pavļuts.
Kā atzīst ekonomikas ministrs, proaktīva diskusija un savlaicīga ACTA skaidrošana Latvijā tika nokavēta. Līdz ar to tagad nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, bet vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.
Jāgaida tiesībsarga versija
Pavļuts aicinās tiesībsargu sniegt atzinumu par ACTA nolīgumu, kā arī citas iesaistītās ministrijas, kuru kompetenču jomā ir ACTA, sniegt detalizētu skaidrojumu un analīzi par ACTA iespējamo ietekmi uz Latvijas likumdošanas regulējumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, autortiesību regulējumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī interneta sniegto iespēju lietošanu. Tikai pēc šo atzinumu saņemšanas, plašas analīzes un skaidrojošām diskusijām ar sabiedrību tiks lemts par ACTA ratifikācijas procesa turpmāko virzību.
«Lai arī ACTA nolīgums tika gatavots vairākus gadus, patlaban vairākām sabiedrības grupām par to ir radušās bažas, kas liecina par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un tās struktūrām. Šāda piesardzība pret valsts pārvaldes rīcību ir nostiprinājusies pēdējo gadu laikā, un to nosaka patiesa dialoga trūkums starp varu un sabiedrību. Uzticības atjaunošana ir jaunās valdības uzdevums,» norāda ekonomikas ministrs. «Viedokļi un raizes, kas patlaban izskan par ACTA, kā arī nenoliedzami nepietiekamās diskusijas pirms tā parakstīšanas, norāda uz vairākām problēmām.»
Interneta asociācija ACTA apturēšanu vērtē pozitīvi
Ekonomikas ministra lēmums apturēt Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA) ratifikācijas procesa tālāko virzību ir vērtējams pozitīvi - tas ir tas, kas bija jādara, šādu viedokli pauda Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs.
Tomēr vienlaikus viņš atzina, ka nāksies diskutēt par jautājumiem, kurus aktualizēja ACTA parakstīšana.
Šeļmanovs-Plešs pauda viedokli, ka apspriešana par ACTA būtu jāveic jebkurā gadījumā, taču, turpinot atbalstīt nolīguma virzību, tika ieņemta noteikta pozīcija.
Viņš neizslēdza, ka ACTA varētu pazust tāpat kā uzradās, taču jautājumi, ko nolīgums ir aktualizējis, pēc viņa domām, ir plašāki par vienu dokumentu. Asociācijas izpilddirektora ieskatā tie ir jāapspriež, lai ir skaidra politiskā pozīcija.
Šeļmanovs-Plešs pauda viedokli, ka teorētiski ir iespējams scenārijs, ka ACTA vairs netiek virzīts, taču tas, viņaprāt, būs atkarīgs no lēmumiem Eiropas Savienības līmenī.
Neo skeptisks par iespējām ietekmēt ratifikāciju
Datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams kā kiberaktīvists Neo, ir skeptisks par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) ratifikācijas atlikšanu Latvijā.
«Latvija jebkurā gadījumā skatīsies kādam citam mutē, iekams pieņems lēmumu par ACTA,» sacīja Poikāns, komentējot ekonomikas ministra Daniela Pavļuta paziņojumu, ka viņš nolēmis ACTA pagaidām nevirzīt ratificēšanai Saeimā.
Poikāns atkārtoti uzsvēra, ka, viņaprāt, vienīgais labums no ACTA ir sabiedrības saliedēšana, jo gan latvieši, gan krievi un citu tautību iedzīvotāji gatavojas piedalīties 13.februāra protesta akcijā pret nolīgumu un ir vienisprātis, ka ACTA apdraud viņu intereses.
Vaicāts par sabiedrības neuzticību varai, kuru Pavļuts minēja kā iemeslu savam lēmumam pagaidām neatbalstīt ACTA ratifikāciju, Poikāns teica, ka darbošanās un komunikācija internetā daudziem iedzīvotājiem ir palicis kā pēdējais glābiņš jeb vieta, kur nav jāsaskaras ar valsts varu, kurai jau sen vairs neuzticas. Šie cilvēki saredz ACTA kā centienu ielauzties šajā pēdējā brīvajā telpā.
Tie ir iemesli, kādēļ 13.februāra protesta akcijai sociālajā tīklā «Facebook» jau pieteikušies 3000 dalībnieku.
Ir augsne nepamatotiem mītiem
Kā skaidro Pavļuts, pirmkārt, sabiedrība neuzticas valsts pārvaldei, tās spējai aizstāvēt pilsoņu tiesības un intereses, tādējādi rodas augsne mītiem un bieži vien arī nepamatotām raizēm. Otrkārt, valsts pārvaldē strādājošajiem ne vienmēr piemīt spēja izvērtēt, kuri jautājumi iegūs plašu rezonansi sabiedrībā, un to apspriešanā jau izstrādes stadijā iesaistīt sabiedrības pārstāvjus. Treškārt, arī nevalstiskā sektora pārstāvjiem pietrūkst resursu, lai regulāri sekotu līdzi un rūpīgi iedziļinātos visos valdībā skatītajos jautājumos. Tāpēc rodas problēmjautājumi, par kuriem trūkst objektīvas informācijas.
Lai arī proaktīvās skaidrošanas laiks tika nokavēts, un ACTA nolīgums no Latvijas puses atbilstoši valdības pozīcijai un lēmumam ir parakstīts, Latvijai joprojām ir visas iespējas skaidrot un diskutēt par ACTA nolīgumu un tā ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Kā uzskata Pavļuts, ACTA ratifikācijas Latvijā obligāts priekšnoteikums ir konstruktīvs un argumentēts dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, kā arī potenciālo risku analīze. Ir svarīgi nodrošināt ka turpmākās diskusijās tiktu pārstāvēts visu būtisko pušu viedoklis, tostarp intelektuālā īpašuma radītāju un ražotāju viedoklis, kuru tiesības viltošanas un pirātisma rezultātā tiek aizskartas.
Ministrs atgādina - jāpiekrīt arī EP
Ministrs īpaši akcentē, ka ACTA nav stājies spēkā - nolīgums stāsies spēkā Eiropas Savienībā (ES) tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.
Patlaban diskusijas un skaidrojošais darbs par ACTA nolīgumu sākts vairākās Saeimas komisijās. Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā organizēs diskusiju internetā, piesaistot citas nozaru ministrijas tiek gatavots detalizēts ACTA pantu skaidrojums, kā arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā izveidota sadaļa, kurā pieejama informācija par ACTA nolīgumu.
Vienlaikus Pavļuts uzsver, ka ACTA tika radīta ar mērķi ierobežot viltotu preču izplatību, kas ik gadu Eiropai rada vairāku miljardu latu zaudējumus. Tostarp cietēji ir arī Latvijas uzņēmumi, kuru ražojumu patenti arī tiek zagti komerciāliem mērķiem, bet noieta tirgi samazinās viltojumu plašās izplatības dēļ.
Latvijā daudz neapmierināto
Lai Latvijā attīstītu radošo industriju un inovācijas, ir jārada regulējums, kas aizsargā uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. Vienlaikus, ja atsevišķām sabiedrības grupām nav pārliecības par ACTA mērķiem un iespējamo ar tā ieviešanu saistīto jautājumu loku, ir jāveido konstruktīvs dialogs un diskusija starp visām iesaistītajām pusēm. Te jāsadarbojas arī citām ministrijām, kuru kompetences jomā ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, savu viedokli skaidro ekonomikas ministrs.
ACTA ir starptautisks līgums starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Singapūru, Šveici un ASV, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Latvijas pievienošanās ACTA izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā. Gan nozares uzņēmēji, gan informācijas tehnoloģiju jomas nevalstiskās organizācijas norāda, ka pirms ACTA parakstīšanas nemaz nav bijuši informēti par šādu dokumentu. Februāra vidū plānota arī protesta akcija.
SC pieprasa premjeram sniegt detalizētu informāciju par ACTA
Apvienības «Saskaņas centrs» (SC) Saeimas frakcija vērsusies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ar prasību sniegt informāciju, kāda bija Latvijas pozīcija pārrunās par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) sagatavošanu un kas pārstāvēja Latviju šajās pārrunās, informēja SC frakcijā.
Tāpat SC frakcija vēlas no valdības vadītāja saņemt informāciju, kāpēc tik svarīga, vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju - interneta lietotāju - skaroša vienošanās iepriekš netika apspriesta ekspertu vidē.
«Mūs neapmierina noslēpumainības atmosfēra, kādā ietverts šā dokumenta sagatavošanas process. Jo vairāk - nav saprotams, kādu pozīciju šajā jautājumā ieņēma Latvija, kurš pārstāvēja mūsu valsti pārrunās, vai ir bijušas iespējas ietekmēt dokumenta galīgo saturu un vai tās ir tikušas izmantotas,» norāda SC deputāts Andrejs Elksniņš.
«Mums arī nav saprotams, kāpēc likumprojekta par vienošanās ratifikāciju anotācijā ir teikts, ka vienošanās neatstāj ietekmi uz sabiedrību, uz esošo tiesisko sistēmu, uz Latvijas starptautiskajām saistībām. Ir acīmredzami, ka šī vienošanās vistiešākajā veidā skar sabiedrības intereses, kā arī var atstāt ietekmi uz tiesisko sistēmu,» uzsver Elksniņš.
Jau ziņots, ka ACTA mērķis ir noteikt starptautiskus standartus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apkarot preču zīmolu viltošanu, kā arī autortiesību pārkāpumus internetā. To 26.janvārī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja kopā ar vairumu Eiropas Savienības (ES) valstu. Piecas ES dalībvalstis – Vācija, Nīderlande, Slovākija, Kipra un Igaunija – to vēl nav parakstījušas.
Tomēr kritiķi tajā saskata daudz līdzību ar pretrunīgo ASV likuma iniciatīvu, kas pazīstama kā SOPA, un apgalvo, ka tā ļautu izspiegot jebkuru cilvēku, lai pārliecinātos, vai viņš internetā nepārkāpj autortiesības. SOPA apstiprināšana protestu dēļ ir atlikta, bet ACTA, kaut gan arī pret to notika protesti, ES un 22 tās dalībvalstu, arī Latvijas, pārstāvji parakstījuši. Līgums pirms stāšanās spēkā gan vēl jāratificē ES un vēl piecām parakstītājvalstīm.
Portālā «manabalss.lv», kas pēc desmit tūkstošu parakstu savākšanas vēršas parlamentā, ievietota iniciatīva «Stop ACTA», bet sociālajā tīklā «Twitter» tiek ziņots arī par Rīgā gaidāmu protesta akciju.