Īpaši klaji savu neapmierinātību izrāda interneta lietotāji Austrumeiropas valstīs, kas norāda, ka viņu reģiona vēsture liek aktīvāk apzināties brīvības vērtību.

Sestdien virknē valstu iecerēti protesti pret daudz pelto nolīgumu.

Jau vairākas nedēļas pret ACTA vērsto protestu centrs bijusi Polija, kuras valdība pagājušajā nedēļā, reaģējot uz sabiedrībā valdošo noskaņojumu, iesaldēja nolīguma ratifikācijas procesu.

Premjerministrs Donalds Tusks šonedēļ pat atvainojās, ka pirms līguma parakstīšanas viņa vadītā valdība nav pietiekami konsultējusies ar sabiedrību.

Kopš janvāra nogales tūkstošiem galvenokārt gados jaunu poļu visā valstī rīkojuši protesta akcijas pret ACTA un cenzūru.

Polijas valdības tīmekļa vietnes bijušas pakļautas hakeru uzbrukumiem. Polijas lēmumam iesaldēt ACTA ratifikāciju sekojusi arī Čehija un Slovākija.

Arī Čehijas premjerministra Petra Nečasa vadītās valdības un viņa pārstāvēto pilsonisko demokrātu interneta mājaslapas cietušas kiberuzbrukumos. «Tik lielas demonstrācijas es Polijā neesmu redzējis pēdējos 20 gadus,» atzīst poļu sociologs Ādams Ostolskis.

Gan reālās, gan virtuālās kampaņas sākās jau pirms 26.janvāra, kad Tokijā daudz kritizēto nolīgumu parakstīja Polija un vēl 21 Eiropas valsts.

Vienošanās par ACTA tika panākta starp Eiropas Savienību (ES), Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.

Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.

Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.

Valstu valdības saņēmušas krietnu kritikas devu par ACTA parakstīšanu, jo veiktas pārrunas ar ierakstu kompānijām un komerciālajiem medijiem, bet ne ar interneta lietotājus pārstāvošajām organizācijām.

Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem, piemēram, ļaujot tiem panākt mājaslapu slēgšanu bez tādiem pierādījumiem, kādus pieprasītu tiesa.

«Poļi ir vieni no aktīvākajām tautām internetā un sociālajos tīklos Eiropā,» uzskata Ostolskis. «Jauniem ļaudīm, kuriem nav daudz iespēju pakāpties pa sociālajām kāpnēm, internets ir viena no pēdējām publiskajām arēnām, kur viņi jūtas brīvi. Un tad parādās ACTA, un mēs sākam kontrolēt šo arēnu. Viņiem tas ir jautājums par brīvību, cieņu un piekļuvi kultūrai.»

Mazsvarīga nav arī vēsture, spriež Čehijas Pirātu partijas vadītāja vietnieks Mikulašs Ferjenčiks.

Pēc viņa domām, ACTA ir «nopietns uzbrukums pilsoniskajai brīvībai».

«Es domāju, ka cilvēki Austrumeiropā ar failu koplietošanu sāka nodarboties daudz agrāk, labu laiku vēl pirms lielās korporācijas mēģināja iegūt monopolu,» spriež Ferjenčiks. «Ir arī citi faktori, piemēram, mūsu lielā pieredze ar cenzūru un uzticības trūkumu valstij.»

Bulgārijas tīmekļa vietne «noacta-bg.info» apgalvo, ka ACTA oficiālais mērķis ir «apkarot autortiestību pārkāpumus internetā, taču patiesībā tas nozīmēs cenzūru pēdējā patiesi brīvajā telpā.»

Savukārt Rietumeiropā ACTA parakstīšana pagaidām tik plašus protestus vēl nav izraisījusi, un sestdien iecerētās demonstrācijas, visticamāk, ļaus izteikt minējumus par turpmāko situācijas attīstību.

Protesta akcijas plānotas 54 Vācijas pilsētās, kā arī Lielbritānijā, Francijā un Itālijā.