Teju puse jeb 45% Eiropas mājsaimniecību būtu gatavas uzlabot savu interneta pieslēgumu vai izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju, lai varētu izmantot ātrdarbīgāku platjoslas internetu, liecina Eiropas Komisijas (EK) publiskotie Eirobarometra jaunākās aptaujas rezultāti.
Pēdējā Eiropas Savienības (ES) mēroga apsekojumā par to, kā eiropieši izmanto internetu, ātrums atzīts par vienu no galvenajiem aspektiem. Tādējādi tarifu plāna izvēlē ātrums kļuvis par tikpat svarīgu faktoru kā cena.
«Patērētājiem aizvien vairāk rūp, lai interneta pieslēgums būtu pietiekami ātrdarbīgs un lai būtu iespējams, piemēram, skatīties video. Tiem, kas no mājām veic biznesa darījumus, interneta ātrdarbīgums ir arī konkurētspējas faktors. Patērētāji, izdarot izvēli, tagad galveno uzmanību pievērš gan ātrumam, gan cenai,» paziņoja EK priekšsēdētāja vietniece, digitālo lietu komisāre Nēlija Krusa.
Apsekojumā arī konstatēts, ka vairāk nekā puse jeb 54% mājsaimniecību ierobežo mobilā tālruņa zvanus gan pašu valstī, gan uz ārzemēm, jo bažījas par izmaksām.
«Šis ir viedtālruņu laikmets, kad ļoti kvalitatīvi mobilo sakaru pakalpojumi kļuvuši par neatņemamu ikdienas daļu. Nav pieņemams, ka puse iedzīvotāju cenas dēļ ierobežo savas telefona sarunas, un nav pieņemams, ka vienotā tirgus trūkums rosina uz šādiem ierobežojumiem,» uzskata Krusa.
Tomēr no 2013.gada apsekojuma redzams, ka par 11% mazāk - kritums no 60% uz 49% - aptaujāto bažījas par izmaksām, kas rodas par zvaniem uz citiem tīkliem ārpus sava operatora tīkla. Tā ir nepārprotama zīme, ka EK centieni samazināt mobilo sakaru savienojuma pabeigšanas tarifus dod labumu patērētājiem.
Eirobarometra apsekojumā konstatēts arī vairums citu svarīgu aspektu.
Konkurence patiešām ir nodrošinājusi to, ka cenas ir pieejamas, lai gan būs jāvelta vairāk uzmanības, lai apmierinātu pieprasījumu pēc lielāka ātruma.
Aptuveni 40% aptaujāto atzinuši, ka nepietiekama ātruma vai lejupielādes jaudas dēļ ir grūti piekļūt tiešsaistes saturam un lietotnēm.
20% aptaujāto teica, ka dažkārt tiem radušās grūtības piekļūt tiešsaistes saturam vai ka mobilā tālruņa lietotnes tikušas bloķētas (par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2011.gada decembrī). Parasti tas noticis, kad aptaujātie vēlējušies skatīties video (42%), klausīties mūziku (22%), lejupielādēt bezmaksas video saturu (22%), skatīties pārraides tiešsaistē (20%) vai spēlēt tiešsaistes spēles (19%).
Bažas radījusi arī skaņas kvalitāte - tikai 38% aptaujāto atzina, ka viņu mobilo tālruņu skaņas kvalitāte ir ļoti laba, savukārt zvaniem no fiksētajiem tālruņiem šī procentuālā daļa bija 49% un zvaniem internetā - 25%.
44% mājsaimniecību ir vismaz viens mobilā interneta abonements (pieaugums no 30% 2012.gadā).
45% mājsaimniecību iegādājas sakaru pakalpojumu komplektu, piemēram, televīzijas, platjoslas interneta, tālruņa un mobilo sakaru pakalpojumus, no viena pakalpojumu sniedzēja.
40% no šiem 45% mājsaimniecību ir apdomājušas iespēju nomainīt sakaru pakalpojumu komplekta nodrošinātāju, tomēr 29% atzīst, ka nav vienkārši salīdzināt šo komplektu nosacījumus.
Mājsaimniecību apsekojums par elektroniskajiem sakariem tiek veikts katru gadu kopš 2006.gada. Apsekojuma mērķis ir palīdzēt politikas pilnveidē elektronisko sakaru jomā, šādam nolūkam regulāri apkopojot faktus un tendences, kas liecina par mājsaimniecību un privātpersonu attieksmi pret galveno elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.
Šī apsekojuma datu vākšana uz vietas tika pabeigta 2013.gada martā un tajā piedalījās 27 786 respondenti. Tā kā intervijas notika, pirms Horvātija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai 2013.gada 1.jūlijā, rezultāti uzrādīti atsevišķi par ES 27 dalībvalstīm un Horvātiju un ES vidējos rādītājos ņemti vērā tikai dati par ES 27 dalībvalstīm.
