Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka vairums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārāk lēni ievieš 4G mobilo platjoslas spektru.
EK: Eiropā pārāk lēni ievieš 4G datu pārraidi (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paziņojumā presei Eiropas Komisija norāda, ka dalībvalstis ir sniegušas papildu pierādījumus tam, ka radiofrekvenču spektra piešķiršanā ir nepieciešama plašāka koordinācija visā Eiropas Savienībā. Puse ES dalībvalstu ir lūgusi ārkārtas apstākļu dēļ atlikt uz vēlāku laiku 800 megahercu (MHz) joslas izmantošanu bezvadu platjoslai, neievērojot 2013.gada 1.janvāra termiņu, par ko tās sākotnēji bija vienojušās. Šodien EK negribīgi apmierināja deviņus no 14 lūgumiem.
Komisija piekrita piešķirt termiņa pagarinājumu Spānijai, Kiprai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Austrijai, Polijai, Rumānijai un Somijai, tā atteica atkāpes piešķiršanu Slovākijai un Slovēnijai, jo šo valstu gadījumā kavēšanās iemesls bija atļaujas piešķiršanas procesa organizatoriskie aspekti, nevis ārkārtēji apstākļi, kuru dēļ frekvenču josla nebūtu bijusi pieejama.
Grieķijai, Latvijai un Čehijai ir nepieciešams papildu novērtējums. Beļģija un Igaunija kavējas, bet atkāpi nav lūgušas, savukārt Bulgārija ir paziņojusi, ka šī josla joprojām tiek izmantota valsts drošības un aizsardzības nolūkiem.
Amatpersonas uzsver, ka 800 MHz joslas atvēršana ir ļoti svarīga tāpēc, ka tas ļautu paplašināt populāru bezvadu platjoslas pakalpojumu izmantojumu.
Kā norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, EK ir piekritusi deviņām valstīm uz laiku piešķirt ierobežotas atkāpes attiecībā uz 800 MHz izmantojumu. Tas gan esot «pragmatisks pēdējais kompromiss».
«Ikviena kavēšanās saistībā ar frekvenču spektra atbrīvošanu iedragā mūsu ekonomiku un sarūgtina iedzīvotājus. Šī iemesla dēļ spektra reforma būs galvenais jautājums EK septembra priekšlikumā par telesakaru vienoto tirgu,» uzsver Krusa.
Dalībvalstu kavēšanās sekas esot arī tādas, ka tālruņi, ko pilsoņi uzskata par būtiskām ierīcēm, Eiropā funkcionē nepilnīgi. Tālruņu ražotāji (ieskaitot «Apple») neiebūvē tajos radiofrekvenču mikroshēmas, kas vajadzīgas sakariem Eiropā, jo nepietiekams skaits valstu ir laikus licencējušas vienu un to pašu spektru.
Kā ziņots,800 MHz josla ir daļa no tā saucamās digitālās dividendes - frekvenču spektra, kurš atbrīvojas saistībā ar pāreju no analogajām uz digitālajām televīzijas tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka šī frekvenču josla var atbalstīt bezvadu platjoslu visas valsts robežās, tostarp attālos un lauku apgabalos. Līdz šim tikai vienpadsmit dalībvalstis ir paziņojušas, ka patiešām atļaus izmantot šo 800 MHz joslu bezvadu platjoslas sakariem. Tās šādu soli ir spērušas, pamatojoties uz tehniskā izmantojuma nosacījumiem, kas precizēti EK 2010.gada lēmumā par 800 MHz joslas saskaņošanu.
Lūdzot termiņa pagarinājumus, tika minēta nespēja šos 800 MHz no apraides pakalpojumiem atbrīvot nekavējoties un pārrobežu frekvenču koordinēšanas problēmas, it īpaši saistībā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kuru dēļ nav iespējams nekavējoties šo joslu atbrīvot.
Dalībvalstīm, saņemot atkāpi, ir pienākums gādāt par to, lai provizoriskais 800 MHz joslas izmantojums (piemēram, apraides pakalpojumiem) neliktu šķēršļus bezvadu platjoslas attīstībai šajā joslā kaimiņos esošajās dalībvalstīs, skaidro Eiropas Komisijā.
Šādas kavēšanās liecinot par to, ka ir jānodrošina, lai visā ES būtu laicīgi pieejams saskaņots radiofrekvenču spektrs un lai laicīgi tiktu saskaņota radiofrekvenču izmantošanas tiesību piešķiršana bezvadu platjoslas sakariem un tas, uz cik ilgu laiku šādas tiesības piešķir, kamēr katra dalībvalsts joprojām turpina izvirzīt savus atļauju piešķiršanas nosacījumus un procedūras attiecībā uz radiofrekvenču spektru. Šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra koordināciju un piešķiršanu mobilajiem un bezvadu pakalpojumiem, Eiropas Komisija pievērsīšoties rudens sākumā.