Kas īsti ir smagos kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis - rūdīts noziedznieks vai vienkārši talantīgs, naivs puisis, kuru izmantoja? Atbildi uz šo jautājumu sniegs tiesa. Taču, kamēr amatpersonas izmeklē viņa iespējamos nodarījumus, portāls TVNET lūdza izteikties vairākus informāciju tehnoloģiju jomas viedokļu līderus.
Izdot var, taču jāievēro divi nosacījumi
Viena no lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem Latvijā SIA "Latnet Serviss" pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans TVNET pauda viedokli, ka Latvijai Čalovskis ir jāizdod, ja ir ievēroti divi nosacījumi:
1. Mēs paši nevaram viņu tiesāt šeit;
2. Mēs esam pārliecinājušies, ka izdošanas gadījumā netiks pārkāptas cilvēktiesības.
"Par pirmo ir skaidrs - policija informēja, ka visi pierādījumi ir pie amerikāņiem, pie mums nekā nav. Attiecīgi - krimināllietu neierosināja. Nav krimināllietas, nevar arī notiesāt.
Ar otro punktu ir sarežģītāk."
Gurmans izteicās, ka Augstākā tiesa risku analīzei piegāja formāli. "ASV ir demokrātiska valsts, kur tiesības ir garantētas. Par to neviens nešaubās. Bet tiesnešiem, manuprāt, vajadzēja nevis vispārēji novērtēt situāciju, bet
vajadzēja analizēt konkrētus riskus Čalovskim konkrētajā gadījumā.
Tagad šos riskus analizēs un vērtēs Eiropas cilvēktiesību tiesa. Lietas iznākumu nevar paredzēt, jo precedentu šeit nav - pat vienas valsts tiesa var pieņemt pretējus lēmumus par divu atšķirīgu hakeru izdošanu, vērtējot, piemēram, veselības stāvokli, papildus informāciju no ārvalstu partneriem utt."
Savukārt, lai runātu atsevišķi par kibernoziegumu, ko, iespējams, ir pastrādājis Čalovskis, trūkst informācijas.
"Turklāt, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, informācijas trūkst visiem. Pilna informācija ir ASV rīcībā, kas ar to vismaz pa oficiāliem kanāliem nedalās."
Noziedznieks vai naivs puisis
"Latnet Serviss" pārstāvis vērsa uzmanību uz paša Čalovska apgalvojumiem, ka viņš māk taisīt mājas lapas.
"ASV apgalvo, ka Čalovskis ir palīdzējis nopietna datorvīrusa pielāgošanā un modificēšanā, un ar parastām mājas lapu izstrādātāja iemaņām te nepietiek.
Tādējādi vai nu viņš ir augstā līmeņa hakeris un rūdīts kibernoziedznieks
vai vienkārši ar zināšanām un talantu apveltītais naivais puisis,
kuru noziedzīgs grupējums izmantoja, viņam pašam nezinot. Mans subjektīvais pieņēmums - ja viņš būtu profesionāls, kuram šī nav pirmā reize, tad agri vai vēlu nokļūtu mūsu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV redzeslokā.
Cik var saprast no publiskajiem avotiem, tas nebija noticis un Latvijā viņš iepriekš neko sliktu nebija darījis. No tā var spriest, ka, visticamāk, viņš tika iesaistīts šādos noziedzīgajos darījumos pirmo reizi.
Mana pārliecība ir tāda - ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atcels izdošanas lēmumu, tad Ģenerālprokuratūrai ir jāatceļ policijas lēmums neierosināt krimināllietu, jādabū no ASV partneriem visa informācija un pierādījumi, jāizvērtē šī lieta un tad jātiesā Čalovski tepat, Latvijā, balstoties uz savāktajiem pierādījumiem."
Ko saka Neo?
Arī Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kuru daudzi pazīst ar segvārdu Neo, portālam TVNET atzina, ka ar publiski pieejamo informāciju nepietiek, lai varētu ar pārliecību spriest par Čalovska lietu – ko tieši viņš ir izdarījis un cik nozīmīga ir bijusi viņa loma visā noziegumā.
"Taču šajā lietā svarīgāks cits aspekts – kādi ir principi, kā un kādos gadījumos tiek vai netiek aizstāvētas Latvijas pilsoņa tiesības, un
pēc kādiem kritērijiem pilsoņi tiek dalīti kastās.
Žēl, ka daļa cilvēku nesaprot, ka aizstāvēt kāda tiesības nenozīmē atbalstīt viņa [ne]darbus. Neviens taču nesaka, ka noziegumam jāpaliek bez soda. Neviens taču nesaka, ka nav jābūt tiesai."
Nebijis gadījums
Par Neo dēvētais pētnieks norādīja, ka šī lieta ir sava veida precedents, jo pirmo reizi jāizlemj, ko darīt ar Latvijas pilsoni, kurš, neatrodoties ārzemēs, esot izdarījis noziegumu ārzemēs. Nerodas jautājumi, kā rīkoties, ja Latvijas pilsonis, atrodoties citā valstī, pārkāpj vietējos likumus.
"Bet, kā būtu pareizi novilkt juridiskās robežas virtuālā vidē? Interesanti, kas notiktu, ja kāds Latvijas žurnālists ciešāk sadarbotos ar, piemēram, Snoudenu, un ASV izvirzītu apsūdzības par spiegošanu, atbalstu ienaidniekam vai vēl kaut ko un pieprasītu izdot žurnālistu tiesāšanai ASV? Atkārtošu, te ir runa par principiem, nevis konkrēto lietu.
Dīvaini, ka Latvijas policija atteicās ierosināt kriminālprocesu pret Čalovski pēc deputāta Andreja Elksniņa (SC) iesnieguma par ASV apsūdzībā minētām darbībām, ko esot veicis Čalovskis, atsaucoties uz pantu par noziedzīga nodarījuma neesamību.
Tas liek uzdot jautājumu, vai policija negribēja krāmēties ar neērtu lietu,
jo kriminālprocesa ierosināšana varētu apstādināt Čalovska izdošanu ASV? Vai ar šādu atbildi netika radīts paradokss – Latvijas policija atzīst, ka Čalovskis nav veicis noziedzīgu nodarījumu, bet vienlaicīgi Latvija vēlas izdot Čalovski ASV?
Cik var spriest no publiskotajiem Latvijas tiesas materiāliem, tad analīze par apsūdzētā cilvēktiesību ievērošanu ASV reducējas uz vienu rindkopu, kuras galvenā doma – ASV ir demokrātiska valsts un tāpēc viss ir kārtībā. Tagad Eiropas Cilvēktiesību tiesa gada laikā izlems, vai uztraukums par cilvēktiesību ievērošanu ir vai nav pamatots. Nebūtu patīkami, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu, ka
dzīvojam valstī, kurā cilvēku likteni bieži vien izšķir amatpersonas, neiedziļinoties problēmā pēc būtības.
Lietas tehniskie aspekti
Vienīgais publiski pieejamais materiāls, no kura var mēģināt saprast, kas īsti ir noticis, ir ASV apsūdzība.
Notikumi no 2005. līdz 2012. gadam īsumā:
2005. gadā personai CC–1 (acīmredzot Nikitam Kuzminam) esot radusies ideja par Gozi vīrusa izveidi.
Vīrusu pēc personas CC–1 tehniskās specifikācijas esot uzrakstījusi persona CC–3.
No 2006. gadā persona CC–1 esot sākusi iznomāt Gozi vīrusu kā pakalpojumu «76 Service» citiem interesentiem.
2008. gadā, saskaroties ar tehniskām grūtībām, persona CC–1 esot pārtraukusi Gozi vīrusa iznomāšanu.
Iznomāšanas vietā 2009. gadā persona CC–1 esot sākusi Gozi vīrusa pārdošanu.
2009. gadā kāda persona CC–2 esot kļuvusi par personas CC–1 partneri Gozi vīrusa izplatīšanā. Iegūto naudu sadala personas CC–1 un CC–2.
Lai uzturētu Gozi vīrusu «formā», persona CC–2 esot nolīgusi personu CC–4 vīrusa tehniskajam atbalstam, tai skaitā, lai vīrusu neatklātu antivīrusu programmas.
Savukārt persona CC–4 esot nolīgusi Denisu Čalovski, lai tas izstrādā web injekciju, kas, lietotājam nemanot, izmaina web lapas izskatu.
2010. gada 19. jūnijā Čalovskis esot kādam pateicis, ka viņam ir web injekcijas Gozi vīrusam un Zeus trojānim.
2011. gada janvārī Čalovskis esot šīs injekcijas kādam pārdevis.
Ko no šādas apsūdzības faktu izklāsta var secināt?
Poikāns secināja, ka Čalovskis neesot izstrādājis pašu vīrusu, kas prasa specifiskas tehniskas zināšanas. To izdarīja persona CC–3.
Čalovskis neesot nodarbojies ar svarīgāko vīrusa uzturēšanas darbu.
Jaunu inficēšanas metožu pievienošanu, izvairīšanos no antivīrusiem – to darīja persona CC–4.
Visam, kas saistīts ar Gozi vīrusu pirms 2009. gada, nevar būt nekāda saistība ar Čalovski. Vienīgais, kas ir minēts apsūdzībā – Čalovskis pēc personas CC–4 pasūtījuma esot izstrādājis web injekciju un to vēlāk pārdevis vēl kādam.
"Nav īsti skaidrs, kas tieši slēpjas zem «web injekcijas izstrādes» apsūdzības skatījumā. Vai Čalovskis ir izstrādājis svarīgāko web injekcijas daļu – dzini, kas ir vispārīgs un atkarībā no uzdotajiem parametriem prot mainīt uzdotās web lapu pārlūkprogrammā? Vai arī šī daļa jau bijusi uzrakstīta kā gatava vīrusa sastāvdaļa?
Internetā viegli var atrast lapu, kā izskatās, piemēram, Zeus web injekcijas izstrāde konkrētai web lapai.
Izrādās, ka web injekcijas izstrāde konkrētai web lapai reducējas uz pavisam vienkāršu parametru uzdošanu, ko spētu izdarīt jebkurš ar HTML un JavaScript pamatzināšanām.
Būtu svarīgi saprast, ko Čalovskis īsti uzrakstīja.
Šis skatījums uz Čalovska lietas tehnisko pusi balstās tikai uz publiski pieejamu informāciju no ASV apsūdzības, tāpēc nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus ne par labu, ne par sliktu Čalovskim."
