Eksperts: Kiberkara mērķis ir izraisīt lavīnveidīgu haosu (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Viens no kiberkara darbības mērķiem ir valsts iedzīvotājos radīt apjukumu, ko panāk, mērķtiecīgi uzbrūkot dažādiem svarīgiem infrastruktūras punktiem, izstāstīja «Microsoft» Centrālās Eiropas un Austrumeiropas tehniskais direktors Dejans Cvetkovičs.

Uzbrukumi nozīmīgiem valsts infrastruktūras objektiem ar mērķi traucēt to darbību esot viens no ticamākajiem militāra kiberuzbrukuma scenārijiem. Ļaundari šādi varot panākt, ka tiek traucēta elektroenerģijas piegāde, dzeramā ūdens un kanalizācijas pakalpojumi, telekomunikācija un internets, kā arī citas mūsdienās pašsaprotamas ērtības. Līdzīgi uzbrukumi varot tikt vērsti pret valsts masu medijiem, kam krīzes situācijā būtu jākalpo par uzticamu informācijas avotu, norādīja Cvetkovičs.

Lai arī sekas šāda veida uzbrukumiem ierindas pilsoņiem būs visjūtamākās, tomēr pastāv arī citi veidi, kā valstij var nodarīt zaudējumus. «Kiberkara darbības nolūks ir samazināt valsts militāro spēku, kā arī ekonomisko konkurētspēju,» bilda Cvetkovičs. To varot izdarīt, iegūstot dažāda veida tehnoloģisko informāciju no tās uzņēmumu datubāzēm, kā arī cita veida slepenu komercinformāciju, ko tālāk nodot ieinteresētajām pusēm. Šāda veida darbībām tūlītēji jūtama rezultāta neesot un no sekām cietīs tieši privātuzņēmumi, kas tālāk atsauksies uz valsts makroekonomiku. Atšķirībā no industriālās spiegošanas šādiem uzbrukumiem tiešais mērķis nav peļņa, norāda eksperts un uzsver, ka privātajam sektoram tāpēc kiberdrošības jomā cieši jāsadarbojas ar valsts struktūrām.

Cieša sadarbība starp kiberdrošības struktūrām un privātajiem uzņēmējiem esot vitāli nepieciešama, arī ja uzbrukums vērsts uz haosa radīšanu. Īpaši tas attiecināms uz valsts sadarbību ar sakaru nodrošinātājiem, kam pēc iespējas ātrāk būtu jāreaģē, lai nepieļautu tālāku postījumu izraisīšanu. Visbiežākais uzbrukumu veids ir nolaupītu datoru masveidīga pieslēgšanās upura serverim, kas to pārslogo un neļauj apkalpot tā īstos lietotājus. Visefektīvāk būtu šo serveri atslēgt pilnībā, bet tad to nevarētu izmantot neviens, tāpēc speciālistiem ir jāsaprot, no kurienes nāk nolaupīto datoru pieslēgumi, un selektīvi jāizveido filtrs, kas neļautu pieslēgties tikai ļaundariem, bilda Cvetkovičs. Parasti gan nolaupīto datoru tīkli speciāli tiek veidoti, izmantojot visā pasaulē izkaisītus datorus, lai sistēmas administrators nevarētu izveidot filtru, kas neļauj saņemt datus no konkrētas valsts.

Cvetkovičs atzinīgi izteicās par Latvijas aktivitātēm kiberdrošības jomā, uzsverot, ka par nožēlu viņam nācies redzēt diezgan nedaudzas valstis, kur šis jautājums esot tik aktuāls. Pēc viņa domām, kiberdrošībai esot jābūt garlaicīgam tematam, kur viss jau ir zināms un padarīts, bet tuvākajā laikā tas tāds nekļūšot.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu