Blēži izmanto bailes no Ebolas vīrusa peļņas gūšanai (6)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Septembrī nevēlamo sūtījumu īpatsvars pasaules e-pasta datplūsmā veidoja 66,5%, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā augustā. Turklāt līdz ar atvaļinājumu sezonas beigām ir konstatēts ievērojams pretpikšķerēšanas moduļa iedarbošanos skaita samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi — par 42,5%, liecina Kaspersky Lab aprēķini.

Septembrī no politiskajiem notikumiem Ukrainā blēži pārgāja pie veselības problēmām, jo īpaši Ebolas vīrusslimības, radot jaunus «Nigērijas vēstuļu» sižetus par šo aktuālo tematu. Surogātpasta izplatītāji izmantoja ne vien labi pārbaudītas leģendas, bet arī samērā neparastus izdomātos stāstus. Piemēram, vēstulē it kā no bagātas Libērijas iedzīvotājas, kas mirst no Ebolas hemorāģiskā drudža, tika stāstīts par vēlmi bez atlīdzības atdot saņēmējam vairāk nekā 1,5 miljonus dolāru ar nosacījumu, ka nauda pēc tam tiek nodota labdarības organizācijām. Teksts bija «Nigērijas vēstulēm» netipisks: ļoti detalizēts un ietvēra izveidojušās situācijas skaidrojumu, lai saņēmējs noticētu stāsta patiesumam un sāktu saraksti ar krāpniekiem. Vēl septembrī ir konstatēti lielapjoma sūtījumi, kas reklamē dažādas iespējas nopelnīt, kā arī tradicionālais daudzveidīgu Jaungada piedāvājumu vēstuļu skaita pieaugums.

Pasaules surogātpasta izcelsmes valstu vērtējums septembrī
Pasaules surogātpasta izcelsmes valstu vērtējums septembrī Foto: Publicitātes foto

Pasaules surogātpasta izcelsmes valstu vērtējumā līderpozīcijas ir saglabājušas ASV (12%), taču salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi to daļa ir samazinājusies par 4 procentpunktiem. Uz otro vietu no ceturtās ir pakāpusies Vjetnama ar 9,3% īpatsvaru.

Beidzoties atvaļinājumu sezonai un atjaunojoties komercdarbībai, par 42,5% ir samazinājies pikšķerēšanas uzbrukumu skaits. Turklāt 37% iedarbošanos attiecas uz finanšu pikšķerēšanu — tie ir banku un finanšu iestāžu paziņojumu atdarinājumi, kā arī viltotas banku un maksājumu sistēmu tīmekļa vietnes —, kas ir nedaudz vairāk nekā pagājušajā mēnesī.

«Krāpniekus galvenokārt interesē lietotāju nauda, un surogātpasta izplatītāji nav izņēmums. Lai monetizētu savus sūtījumus, viņi izmanto daudz viltīgu paņēmienu, nepārtraukti atjauninot un pilnveidojot tos. Mēs iesakām instalēt uzticamu Internet Security klases drošības risinājumu, lai varētu aizmirst ne vien par surogātpastu, bet arī citiem interneta draudiem,» norāda Kaspersky Lab surogātpasta analītiķe Marija Vergelisa.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu