Aptuveni ceturtā daļa (23,6%) interneta lietotāju Latvijā uzskata, ka tiešsaistes transakcijas ir uzticama finanšu darījumu metode. 21,7% aptaujāto, tieši pretēji, uzticas skaidras naudas norēķiniem. Tikmēr krāpnieki izgudro arvien vairāk jaunu paņēmienu naudas zagšanai no bankas kartēm. Kaspersky Lab eksperti stāsta par bieži sastopamiem bankas automātu un maksājumu karšu uzlaušanas veidiem un dod padomus, kā nekļūt par ļaundaru upuri, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas.
Viens no laupītāju bieži izmantotiem paņēmieniem, kā ātri tikt pie skaidras naudas, ir paša bankas automāta uzlaušana, taču banku klientiem daudz bīstamāka ir skimēšana. Šajā gadījumā ļaundaris uz bankas automāta bankas kartei paredzētās atveres un tastatūras iepriekš uzstāda īpašu aprīkojumu, kas kopē magnētiskās joslas datus un pieraksta potenciālā upura PIN kodu. Pēc tam šī informācija tiek pārrakstīta viltotā kartē, un krāpnieks bez problēmām var izņemt no klienta konta atlikušo naudu.
Skimeri mēdz būt ļoti dažādi, attēlā ir parādīts ne sevišķi sarežģīts paveids
Tagad bankas automātu ražotāji izlaiž jaunas iekārtas, kas ir aprīkotas ar pretskimēšanas uzlikām un citām aizsardzības sistēmām. Taču ir jāņem vērā, pirmkārt, ka krāpnieki ātri atrod jaunas nepilnības, lai varētu turpināt viegli iedzīvoties, otrkārt, bankas automāti ir dārgas ierīces, ko bankas izmanto daudzus gadus, tāpēc samērā bieži ir sastopami veco modeļu bankas automāti, kas nav aprīkoti ar īpašām aizsardzības sistēmām. Lietojot bankas automātu, ieteicams noteikti pārbaudīt, vai bankas automāta ekrānā attēlotā tastatūra atšķiras no tās, kas ir uzstādīta pašai ierīcei. Ja atklājat aizdomīgu aprīkojumu, nekavējoties zvaniet uz banku.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka ne vienmēr, lai nozagtu datus, kas nepieciešami naudas izņemšanai no upura konta, krāpniekiem ir vajadzīga fiziska piekļuve bankas automātam. Bieži zādzība notiek attālināti. To var veikt ar dažādiem paņēmieniem. Viens no tiem ir pikšķerēšana. Blēži, kas izvēlas šo laupīšanas metodi, veido tīmekļa vietnes, kas izskatās ļoti līdzīgi pazīstamiem interneta portāliem, tostarp internetbanku vai internetveikalu mājaslapām. Ievadot maksājuma informāciju pirkuma veikšanai viltotās tīmekļa vietnēs, visi dati nonāk krāpnieku rokās. Lai izvairītos no zaudējumiem, ir jāpārbauda mājaslapas vietrādis URL (vai burti nav apmainīti vietām, vai nav aizstātas līdzīgas rakstzīmes), kā arī ir ieteicams nopietni izturēties pret antivīrusa un pārlūka brīdinājumiem. Rīkojieties atbilstoši antivīrusa ieteikumiem un neaizmirstiet savlaicīgi atjaunināt gan pašu drošības risinājumu, gan tā datubāzes.
Cits pikšķerēšanas paņēmiens ir krāpnieku tālruņa zvani vai e-pasta vēstules, kurās, aizbildinoties ar dažādiem ieganstiem, tiek lūgts paziņot savas bankas kartes datus. Ir jāatceras, ka pat bankas darbinieki nekad neprasa PIN kodu un CVV/CVV2 kodu. Izņemot jūs, tie nevienam nav jāzina.
Turklāt jūsu maksājumu kartes datus var nozagt, kamēr karte atrodas ārpus jūsu redzesloka, kad maksājat par pakalpojumiem vai veicat citus darījumus kafejnīcās, veikalos, bankās un tamlīdzīgi. Uzmanīgi sekojiet līdzi, lai visas darbības ar karti notiktu jūsu acu priekšā.
Ir vēl vairāki paņēmieni, kā palielināt savas bankas kartes drošību. Noteikti pieslēdziet īsziņu pakalpojumu informācijas saņemšanai par visiem darījumiem ar karti; ja jūsu banka to atļauj, ir lietderīgi periodiski mainīt PIN kodu (nevajag tam izmantot savu dzimšanas datumu vai tālruņa numura pēdējos ciparus). Tāpat ir vērts noteikt darījumu ierobežojumus. Un noteikti regulāri pārbaudiet sava konta atlikumu, lai izvairītos no neatļautiem darījumiem ar karti.
