Pagājušā gadā Latvijā reģistrēti aptuveni 400 kibernoziegumi, šodien Jūrmalā, atklājot Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) konferenci par kibernoziegumiem, norādīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Pērn Latvijā reģistrēti aptuveni 400 kibernoziegumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ķuzis gan uzsvēra, ka reģistrēto kibernoziegumu skaits neatspoguļo patieso kibernoziegumu skaitu paša nozieguma slēptā rakstura un citu ar to saistīto īpatnību dēļ. Pērn Latvijā konstatēti vairāk nekā 3000 augstas prioritātes un gandrīz pusmiljons zemas prioritātes starpgadījumu.
«Kibernoziegumu skaits ir strauji augšupejošs,»
uzsvēra Ķuzis.
Starp mūsdienu būtiskākajiem kibernoziegumiem Ķuzis minēja datorsistēmu uzlaušanas, datu zādzības, autortiesību aizskaršanu un bērnu seksuālo izmantošanu.
Viņš arī norādīja, ka
viena valsts bez starptautiskās sadarbības nav spējīga pastāvīgi cīnīties pret kibernoziegumiem,
tāpēc šo sadarbību nepieciešams uzlabot. Tāpat Ķuzis uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm nepieciešami mūsdienīgi rīki, lai spētu cīnīties pret šodienas kiberdraudiem.
«Tiešsaistes noziedzība ir tiešs drauds cilvēktiesībām, un tā skar cilvēkus visā pasaulē. Šo noziegumu raksturs nepazīst valsts robežas, tāpēc nepieciešama adekvāta starptautiskā rīcība,» norādīja Ķuzis.
VP priekšnieks īpaši akcentēja, ka kibernoziegumu izmeklēšana ir dārgs, laikietilpīgs un sarežģīts process. Likumsargiem ir vienkārši neiespējams izmeklēt katru gadījumu, ja dienas laikā ir vairāk nekā miljons cietušo, viņš sacīja.
Kibernoziegumu izmeklēšanu viņš salīdzināja ar sarežģītu labirintu un lielu izaicinājumu pat pašiem pieredzes bagātākajiem izmeklētājiem. Šo noziegumu izmeklēšanai neder standartizēta pieeja, jo katrā valstī ir dažāds tiesiskais regulējums, dažādi izmeklēšanu regulējošie normatīvie akti, valodu barjeras, kultūras atšķirības un birokrātija, norādīja VP priekšnieks.
«Izmeklētājiem nākas saskarties ar dažādiem faktoriem, kas apgrūtina kvalitatīvu un efektīvu uzdevumu izpildi starpvalstu telpā. Informācijas apmaiņa mēdz ilgt mēnešiem un pat gadiem un reizēm var beigties bez rezultāta. Tikmēr fiziskie pierādījumi tiek iznīcināti vienā valstī, bet elektroniskie citā, tādējādi padarot turpmāko lietas izmeklēšanu par neiespējamu. Cīņā pret šāda veida noziedzību valsts un tiesībsargājošām iestādēm nepieciešama apmācība un tehniskā bāze,» uzsvēra VP priekšnieks.
Tikmēr CEPOL direktors Ferencs Banfi konferences atklāšanā norādīja, ka mūsdienās internets tiek izmantots ne tikai labām, bet arī sliktām vajadzībām, piebilstot, ka tiesībsargājošās iestādes nevar darboties izolēti, cīnoties ar kibernoziegumiem, tam vajadzīgas arī citas pieejas.
«Sarežģītā cīņa ar kibernoziedzību liek mums pielietot plašu un dažādu pasākumu plānu, tehniku un metodes, un starp tām arī nepieciešamība pēc apmācībām ļoti strauji pieaug,» uzsvēra Banfi, piebilstot, ka apmācības starptautiskā vidē piedāvā iespējas ne tikai uzlabot zināšanas un iemaņas, bet arī veicināt uzticību starp tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka Jūrmalā šodien sākās CEPOL konference par kibernoziegumiem, kuras mērķis ir saskaņot izmeklēšanas metodes starp tiesību aizsardzības iestādēm ES dalībvalstīs, kā arī uzlabot sadarbību cīņai pret kibernoziegumiem.
Konferencē spriež par ES politikas plānošanu kibernoziedzības apkarošanas jomā un ES dalībvalstu operatīvo sadarbību, tostarp ar trešajām valstīm, kā arī sadarbības perspektīvām ar privātajiem partneriem gan kibernoziedzības apkarošanas, gan apdraudējumu novēršanās jomās.
Tāpat konferencē izvērtē pastāvošās sadarbības problēmas, kas saistītas gan ar valstu dažādo tiesisko regulējumu, gan ar policijas atbildīgo dienestu tehnisko un augsti kvalificēta personāla nodrošinājumu. Konferences mērķauditorija ir ES valstu policijas kibernoziedzības apkarošanas nodaļu priekšnieki.
Konferencē piedalās 83 eksperti no ES dalībvalstīm, pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta, Eiropola un CEPOL, pārstāvji no Austrumu partnerības valstīm - Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, Turcijas, ASV un privāto partneru uzņēmumiem.