Daudzi interneta lietotāji nezina (vai zina, bet neievēro) drošības pamatnoteikumus, veicot tiešsaistes maksājumus vai izmantojot tiešsaistes banku sistēmas. Piemēram, tikai puse lietotāju pārbauda tīmekļa vietnes īstumu pirms savas finansiālās informācijas ievadīšanas tajā, bet gandrīz trešdaļa uzskata, ka galīgi nav nepieciešams veikt kādus pasākumus, lai aizsargātu savu naudu tiešsaistē, liecina Kaspersky Lab novērojumi.
Šis tiešsaistes tests aplūkoja vairākas potenciāli bīstamas situācijas, ar kādām lietotāji bieži saskaras internetā, tostarp veicot finanšu darījumus tiešsaistē. Testu ir izpildījuši vairāk nekā 18 tūkstoši lietotāju.
Dalībnieki tika aicināti izvēlēties vienu no četrām neesošām banku vietnēm sava konta rekvizītu ievadīšanai. Tikai puse dalībnieku spēja pazīt patiešām drošu vietni ar nemodificētu nosaukumu (izmaiņas organizācijas nosaukumā ir bieži izmantots pikšķerēšanas paņēmiens) un prefiksu https, kas norāda šifrētu savienojumu. Turklāt 5 % respondentu izvēlējās vietnes ar kļūdaini uzrakstītu adresi, kas liek domāt, ka tās, iespējams, ir viltotas lapas, kuras ir izveidotas lietotāju finansiālo datu zagšanai.
Pēc tam lietotājiem tika vaicāts, kādus pasākumus viņi veiks pirms savu finansiālo datu ievadīšanas, izpildot tiešsaistes maksājumu. Tikai 51% respondentu norādīja, ka viņi pārbauda vietnes īstumu. 21 % aptaujāto izmanto virtuālo tastatūru, lai aizsargātu savas paroles no pārtveršanas, bet 20% pārbauda, vai viņu drošības risinājums darbojas pareizi, lai nodrošinātu, ka maksājums ir pasargāts no jebkādas ārējas iejaukšanās.
Gandrīz trešdaļa interneta lietotāju (29%) norādīja, ka viņi neveiks nekādas papildu darbības, jo «lielu, plaši pazīstamu uzņēmumu tīmekļa vietnes ir pietiekami aizsargātas». Tomēr vairumā gadījumu pat aizsargāta vietne nevar garantēt, ka kibernoziedznieki neiejauksies maksāšanas procesā vai ka ierīce nav inficēta ar naudas zagšanai paredzētu ļaunprogrammatūru. 11 % respondentu maksājuma aizsargāšanai izmantotu inkognito režīmu, 4% varētu ķerties pie anonimizētāja un 7 % aptaujāto atkārtoti ievadītu un dzēstu datus, «lai maldinātu vīrusus». Diemžēl šīs darbības nekādā veidā neaizsargā lietotāja finanšu informāciju.
Izrādījās, ka daži lietotāji ir tikpat bezrūpīgi, aizsargājot savu maksājumu informāciju reālajā pasaulē: 20% uzskata, ka var ļaut aiznest bankas karti ārpus sava redzesloka, maksājot restorānā, tādējādi dodot krāpniekiem iespēju izgatavot kopiju.
«Šie skaitļi apstiprina ilgstošos novērojumus, ka daudzi lietotāji joprojām apdraud ne tikai sevi un savu naudu, bet arī banku un maksājumu sistēmu uzņēmumus, kurus viņi izmanto. Incidentu novēršana, pat ja tos ir izraisījuši nepieredzējuši lietotāji, var prasīt ievērojamus resursus un negatīvi ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Lietotāju uzticēšanās uzņēmumiem, kas dara visu iespējamo, lai pasargātu viņus no krāpšanas tiešsaistē, uzliek lietu atbildību. Tas nozīmē, ka specializētu drošības līdzekļu izmantošana pret zādzībām tiešsaistē kļūst par nepieciešamību,» sacīja Kaspersky Lab Krāpšanas novēršanas nodaļas globālais vadītājs Ross Hogans.
