Lietu internets var izraisīt datu drošības epidēmiju

Viedais termostats Nest
 

Strauji augošais lietu internets ne tikai raisa lietotāju sajūsmu, bet arī audzē drošības ekspertu bažas par nepietiekošu datu aizsardzības nodrošinājumu. Datu neatjaunojamās dzēšanas risinājumu «Blancco» pārstāvji ir pārliecināti, ka pašlaik atbildība par savu datu drošību jāuzņemas pašiem lietotājiem.


No malas skatoties, lietu internets jeb viedpalīgi veicina pozitīvu tehnoloģisko izaugsmi, to attīstību nosaka vairāki faktori, tostarp pasaulē arvien augošā platjoslas interneta izplatība, bezvadu komunikāciju tehnoloģiju attīstība, viedierīču iespēju palielināšanās un arvien augošā nepieciešamība pēc personalizētām lietotnēm. «Gartner» prognozē, ka 2016.gadā pasaulē būs 6,4 miljardi savienotu ierīču - par 30% vairāk nekā pērn.

Lai gan uzņēmēji un patērētāji arvien biežāk izmanto viedierīču sniegtās priekšrocības, tomēr pāriešana uz viedpalīgu pasauli nav tik vienkārša. Drošības eksperti uzskata, ka runājot par datu drošību pārāk daudz uzmanības tiek veltīts sarežģītiem ielaušanās gadījumiem, kamēr realitātē vislielāko apdraudējumu rada ne tik sarežģīti un pat pavisam parasti apdraudējumi, kurus lietotāji visbiežāk sliecas vienkārši ignorēt.

«Galvenā viedpalīgu pievilcība ir to savienojamība: pulksteni var pieslēgt tālrunim, kuru var savienot ar automašīnu, kuru savukārt var savienot ar māju, kas pievienojas enerģētikas sistēmai, kas savukārt var pievienoties neskaitāmiem ražotājiem un piegādātājiem. Tas nozīmē, ka ikviens no šiem priekšmetiem beigu beigās mijiedarbosies ar neskaitāmu daudzumu citu ierīču, kas atrodas atšķirīgos tīklos. Taču ja ierīces savienojumam izmanto neaizsargātus interneta sakarus vai arī darbojas bez aizsardzības pret ielaušanos, šādu viedpalīgu sistēmu ir ļoti viegli ievainot,» norāda «Blancco Technology Group» risinājumus piedāvājošā uzņēmuma «Baltimax» produktu vadītājs Deivids Švēgžda.

Reklāma

Drošības eksperti arī norāda, ka viedpalīgi uzkrāj īpaši lielu privātas informācijas apjomu, kuru var izmantot, lai noskaidrotu lietotāja uzvedības un izvēles šablonus. Izmantojot šos uzkrātos datus, uzņēmēji var pilnveidot un uzlabot vispārējo lietotāja pieredzi, un tas ir izdevīgi gan uzņēmējiem, gan pašiem lietotājiem. Taču būtu vērts aizdomāties, kas notiek ar šiem datiem, kad ierīces vairs netiek lietotas, piemēram, vecie tālruņi tiek nomainīti pret jauniem.

«Jau tagad citās valstīs automašīnu nomas aģentūras piedāvā iznomāt automašīnu, kura pēc autovadītāja vēlēšanās sinhronizē viņa personīgo informāciju starp savām digitālajām iekārtām. Tas ļauj autovadītājam izmantot papildu funkcijas, piemēram, «Bluetooth», balss atpazīšanu, GPS vai mūzikas lietotnes. Piemēram, tā vietā, lai klausītos radiostaciju ar reklāmas pauzēm, autovadītājs var sinhronizēt savas mīļākās mūzikas atskaņošanas sarakstus, kas saglabāti «Spotify» lietotnē. Vai arī zvanīt pēdējiem lietotajiem kontaktiem, izmantojot automašīnas paneli. Taču rodas jautājums, kas notiek ar šiem datiem, kad pie stūres sēžas jau cits automašīnu iznomājušais lietotājs? Kas nodrošinās, ka viņam nebūs pieejami iepriekšējā autovadītāj dati?» vaicā D.Švēgžda.

Drošības eksperti aicina iegādājoties un instalējot viedpalīgu produktus aizdomāties ne tikai par drošu to izmantošanu, bet arī lietošanas beigu scenārijiem - ir jāpadomā arī par datu neatjaunojamu iznīcināšanu. Citādi neizvairīsimies no privāto datu drošības un privātuma epidēmijas. Tiek prognozēts, ka lietu interneta ierīcēm, piemēram, viedajiem televizoriem, ledusskapjiem vai citiem savstarpēji saistītiem priekšmetiem drīz vien nāksies obligāti piedāvāt funkciju, kas pilnībā izdzēš lietotāja informāciju ar pierādījumu, ka nekādus atlikušos lietotāja datus nav iespējams atjaunot.



Seko mums Facebook lapā

Komercplatība
Komercplatība, Rīga, 6250 EUR
Māja
Māja, Rīga, 145000 EUR
Māja
Māja, Garkalne, 460000 EUR

Reklāma