Iecere ļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt negodprātīgas interneta vietnes var iznīcināt tīmekļa lapu uzturēšanas jeb hostinga nozari Latvijā, un atsevišķi komersanti jau sākuši «pakot mantiņas», sarunā ar portālu TVNET sacīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs.
Komentējot likumprojektu, kuru rīt valdība plāno skatīt ārkārtas sēdē, Šeļmanovs-Plešs norādīja, ka tas ir ļoti sasteigts un tiek virzīts pa «ārkārtas un ātrajiem ceļiem», ko darīt nevajadzētu. Likumprojekts VID dod plašas pilnvaras ierobežot piekļuvi interneta vietnēm, bet tā formulējums ir tāds, ka var tikt izmantots pret jebko. Tāpat LIA izpilddirektors uzsvēra, ka ir dažādas citas pieejas, ar kuru palīdzību var sasniegt iecerētos rezultātus.
Pilnvarojot VID bloķēt interneta vietnes, tas faktiski nozīmētu arī hostinga nozares iznīcināšanu.
«Cilvēki jau pako mantiņas un nopietni domā [par to, lai izvēlētos hostinga pakalpojumus kaimiņvalstīs],» sacīja Šeļmanovs-Plešs.
Viņš arī prognozēja, ka zaudējumi, kurus cietīs valsts budžets, ja ārvalstu kompānijas neizvēlēsies hostingu Latvijā, var sasniegt ap 500 tūkstošiem eiro.
LIA ir nosūtījusi Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Satiksmes ministrijai vēstuli, kurā izsaka iebildumus saistībā ar likumprojektu. LIA uzskata, ka likumprojektā iekļautās normas ir nesamērīgas un neatbilst elektronisko tirdzniecību iekšējā tirgū regulējošām normām. Asociācija uzskata, ka vienīgais efektīvais un samērīgais risinājums tehniskās ierobežošanas gadījumā, kad pārkāpēji nenovērš un turpina pārkāpumus, ir vēršanās pie mitinātāja, kas uzskatāms par starpnieka pakalpojumu sniedzēju Informācijas sabiedrības pakalpojuma likuma izpratnē.
Līdz ar to LIA aicina likumprojekta autorus paredzēt VID tiesības īstenot uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē. Asociācijas ieskatā problēmas var risināt, likumdošanā iekļaujot subjektus, kuru pienākums pēc VID pieprasījuma ir sniegt noteiktu informāciju, tomēr tajā pašā laikā nav apzināts slogs un ietekme uz šādu subjektu darbību.
Tāpat asociācija uzskata, ka negodprātīgu vietņu darbību ierobežot varētu, paredzot domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas liegumu saistībā ar nodokļu revīzijas (audita) veikšanu.
«[Finanšu ministrija] alternatīvās iespējas, kuras jau strādā gana efektīvi, neapskata. Ātra un efektīva lokalizācija - pārkāpējs tiek atrasts un pieķerts aiz rokas. Un viņam dzīve tiek ļoti apgrūtināta,» stāstīja asociācijas izpilddirektors. Kā piemēru viņš minēja Droša interneta centru, kas strādā, lai tīmeklī aizsargātu bērnus un novērstu likumpārkāpumus, kas tiek izdarīti pret tiem. «Tur tā sistēma strādā. Mēs apmācām policistus un kopā izstrādājam procedūras, kā rīkoties, lai nozare strādātu ātrāk,» sacīja Šeļmanovs-Plešs.
Asociācija uzskata, ka šobrīd likuma grozījumu formulējums ir pārāk plašs. Tā rezultātā VID var, piemēram, bloķēt piekļuvi interneta veikalam, kurš ir starptautiska ārzemju komersanta pārstāvniecība Latvijā, bet pašu uzņēmumu tas nekā neietekmēs.
«Normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības. Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana,» norāda asociācija.
LIA uzskata, ka piedāvātais risinājums (tīmekļa vietņu bloķēšana) būtu neefektīva metode, jo var tikt liegta piekļuve tīmekļa vietnēm, kas nepārkāpj normatīvos aktus, kā arī metode ir vienkārši apejama. Metode ne tikai necīnās ar pārkāpumiem pēc būtības, bet arī rada riskus pakalpojumu aprites brīvībai un privātpersonu tiesībām saņemt informāciju par pakalpojumiem un precēm, kā arī piekļūt tiem. Tāpat plānotā ierobežošanas metode būtu pretrunā ar tīkla neitralitātes regulējumu. Tāpat asociācija uzsver, ka esošais normatīvais ietvars ir pietiekams un plānotās izmaiņas normatīvajos aktos nav nepieciešamas, kā arī būtu nesamērīgas un neefektīvas.
TVNET jau vēstīja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē skatīs likumprojektu, kurš paredzēs deleģēt tiesības VID bloķēt piekļuvi negodprātīgām interneta vietnēm.
Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka VID tiks noteiktas pilnvaras bloķēt tīmekļa vietni. Šādas tiesības šobrīd ir paredzētas Elektronisko sakaru likumā, un tās var īstenot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija gadījumos, kad tīmekļa vietnē tiek organizētas nelicencētas azartspēles.
FM ieskatā līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID, jo tas ļautu operatīvi reaģēt uz nodokļu maksātāju, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot tīmekļa vietni, būtiskiem pārkāpumiem.
Nepieciešamību paredzēt VID tiesības bloķēt tīmekļa vietni, domēna reģistrācijas «.lv» zonā pārtraukšanu un domēna «.lv» pārreģistrācijas lieguma uzlikšanu FM pamato ar dažādām situācijām.
Nodokļu revīzijas vai citu kontroles pasākumu laikā nodokļu maksātājs tīmekļa vietni pārreģistrē citam nodokļu maksātājam, tomēr tīmekļa vietnē tiek turpināta iesāktā saimnieciskā darbība, bet cita nodokļu maksātāja vārdā. Šādu shēmu rezultātā nodokļu maksātājs izvairās no nodokļu nomaksas un no nodokļu kontrolēm. Minētās shēmas raksturīgās pazīmes ir, ka pēc tīmekļa vietnes pārreģistrēšanas citam nodokļu maksātājam nemainās ne īpašnieks, ne adrese, ne tālruņa numuri. Mainās tikai nodokļu maksātāja, parasti SIA, nosaukums.
VID rīcībā nemēdz būt pilnīgas informācijas par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. VID pārbaudēs konstatēti pārkāpumi. Piemēram, 2014.gadā VID veica 53 tematiskās pārbaudes, konstatējot pārkāpumus 49 pārbaudēs jeb 92% gadījumu. Par konstatētajiem pārkāpumiem 33 gadījumos tika piespriesti naudas sodi - 6100 eiro apmērā. Savukārt 2015.gadā VID veica 47 tematiskās pārbaudes, 44 pārbaudēs jeb 94% gadījumu konstatējot pārkāpumus. Par konstatētajiem pārkāpumiem 34 gadījumos tika piespriesti naudas sodi, kopā 24 700 eiro.
FM ieskatā nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, pielāgojot tos šodienas prasībām arī nodokļu nomaksas kontroles aspektā. Minētos grozījumus FM izstrādājusi kā vienu no pasākumiem nodokļu kontroles stiprināšanai e-komercijas jomā.
FM norāda, ka līdz ar šā likumprojekta virzību ir jāparedz arī grozījumi likumā par VID, nosakot VID tiesības pieņemt lēmumu par tīmekļa vietnes piekļuves ierobežošanu Latvijā un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Tāpat Elektronisko sakaru likumā jāparedz VID tiesības ierobežot (bloķēt) tīmekļa vietni Latvijā.
