Janvāra beigās Bohumas Rūras universitātes (Vācija) publiskotie printeru pētījuma rezultāti ir ieinteresējuši arī kibernoziedzniekus. Pētījums atklāja, ka visi 20 testētie dažādu ražotāju printeri ir bijuši ievainojami vismaz vienā no testēšanā izmantotajiem uzbrukumiem. Ilgi nebija jāgaida, lai kāds hakeris nekavējoties apstiprinātu šo pētnieku secinājumu – «uzlaužot» 150 tūkstošus publiski pieejamu printeru, TVNET informēja Baltimax.
«Uzlauztie» printeri pēc hakera komandas drukāja lapas ar brīdinājumiem par kiberuzbrukumu un ierīču iekļaušanu «botnet» tīklā, bet tekstu rotāja no simboliem izveidots robots. «Stackoverflowin» vārdā sevi nosaucis hakeris vēlāk apstiprināja, ka ziņa par «botnet» tīklu ir bijusi nepatiesa – tā viņš tikai vēlējies brīdināt lietotājus, kāds apdraudējums ir printeriem, kuriem var piekļūt internetā.
«Pēdējie uzbrukumi dažādām iekārtām, kuras var pieslēgt internetam, atklāj ne tikai lietotāju ievainojamību, bet arī hakeru izdomu – uzbrukumi notiek interneta videokamerām, maršrutizētājiem, pat videoatskaņotājiem. Šoreiz hakerim nebija ļaunu nolūku, taču nav grūti iztēloties, kā viņa vietā varētu rīkoties ļaundaris,» tā situāciju komentē «eScan» antivīrusu programmu izplatītāja uzņēmuma «Baltimax» pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.
Medijiem stādījies priekšā kā «Stackoverflowin» bija kāds Lielbritānijas students, kas interesējas par drošības pētījumiem. Viņš arī atklāja, kā viņam izdevies «uzlauzt» printerus – izmantojot «Line Printer Daemon» (LPD), interneta drukāšanas (IPP) un RAW protokolus, uz 9100.portu viņš nosūtījis drukāšanas komandas uz tiem printeriem, kuri nepieprasīja autentifikāciju. Saskaņā ar viņa teikto, viņš atklājis vairāk nekā 300 tūkstošus šādu printeru.
Hakeris savā izplatītajā ziņā printeriem arī pievienoja padomus lietotājiem, kā pasargāties no līdzīgiem uzbrukumiem – vienkārši bloķēt 9100.portu. Starp «uzlauztajiem» printeriem bija gan uzņēmumu lietotas, gan parastas mājas ierīces, gan arī pat tādi printeri, ar kuriem tika drukātas kvītis tirdzniecības un pakalpojumu sfērā.
«Par ierīču drošību jārūpējas ne tikai to ražotājiem, bet arī pašiem lietotājiem. Šajā gadījumā printeriem nevajadzētu būt brīvi pieejamiem internetā, bet tiem jādarbojas slēgtā mājas vai uzņēmuma tīklā. Tieši tāpat kā citām pie interneta pieslēdzamām ierīcēm, arī printeriem var uzstādīt paroles vai lietotāju identifikāciju,» iesaka D.Pelenis.
«eScan» drošības eksperti norāda, ka īpaši svarīgi ir nomainīt pēc noklusējuma iestatītās ierīču paroles, starp kurām visbiežāk ir standarta pieslēgšanās kombinācijas, piemēram, «admin»-«admin».
