Bijušais ASV ģenerālprokurora palīgs Džons Karlins aicinājis Eiropas valstis nopietni reaģēt uz Krievijas un citu valstu centieniem ar kiberuzbrukumu palīdzību iejaukties to vēlēšanu procesā, norādot, ka Savienotās Valstis to nav pienācīgi darījušas.
Karlins, kurš bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā vadīja Tieslietu ministrijas nacionālās drošības nodaļu un uzraudzīja kibernoziegumu apkarošanu, uzsvēra, ka Savienotās Valstis nedarīja pietiekami, lai apturētu hakeru uzbrukumus Demokrātu partijai un novērstu tās e-pastu noplūdināšanu 2016.gada kampaņas laikā.
«Tas, ko mēs izdarījām, notika par vēlu,» viņš atzina kiberdrošībai veltītās RSA konferences laikā. «Mēs nepavisam nenodrošinājām atturēšanu,» piebilda Karlins.
ASV izlūkdienesti ir paziņojuši, ka Krievijas hakeru uzbrukumi bija domāti, lai traucētu vēlēšanu procesam un panāktu republikāņa Donalda Trampa uzvaru. Krievija šīs apsūdzības ir noliegusi.
Obama decembra beigās paziņoja par 35 spiegošanā aizdomās turētu Krievijas diplomātu izraidīšanu un sankcijām pret deviņām organizācijām un fiziskajām personām, tostarp pret Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD) un pret Krievijas armijas izlūkdienestu (GRU).
Šī pasākumi sekoja gandrīz divus mēnešus pēc Trampa negaidītās uzvaras pār demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni
Karlins brīdināja, ka valstīm, kur drīzumā gaidāmas vēlēšanas, jābūt gatavām spēcīgi un savlaicīgi reaģēt uz šādiem kiberuzbrukumiem.
«Pirms vēlēšanām ir būtiski, lai ne tikai Savienotās Valstis, bet arī tādi partneri kā Vācija, kā Francija liktu skaidri saprast, kas ir sarkanā līnija, ka būs spēcīga atturēšana, un attiecībā uz atturēšanu mūsu politikai ir jāparedz rīcība, kamēr [hakeru] darbība netiek pārtraukta,» uzsvēra Karlins.
Tas jādara, «lai nebūtu griestu tam līmenim, kādā mēs pastiprināsim atturēšanu, kad jūs graujat mūsu pamatvērtības», viņš skaidroja.
Vairāki demokrāti un Obamas administrācijas amatpersonas ir kritizējušas ASV reakciju uz hakeru uzbrukumiem kā nepietiekamu. Vašingtonas piesardzīgā reakcija daļēji ir skaidrojama ar vēlmi izvairīties no kiberkara eskalācijas ar Krieviju vēlēšanu laikā pirms cerētās Klintones uzvaras.
Vēlēšanas šogad gaidāmas vairākās Eiropas valstīs, tostarp prezidenta un parlamenta vēlēšanas Francijā, kā arī parlamenta vēlēšanas Nīderlandē un Vācijā.
