Puse pikšķerēšanas uzbrukumu mērķis pērn bijis nozagt naudu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Kaspersky Lab ekspertu veiktā finanšu apdraudējumu vides analīze liecina, ka 2016. gadā gandrīz puses visu uzņēmuma heiristiskās noteikšanas tehnoloģiju reģistrēto pikšķerēšanas uzbrukumu (krāpniecisku e-vēstuļu vai tīmekļa vietņu atdarinājumu, kas izskatās īsti) mērķis bija upuru naudas zādzība. Salīdzinot ar 2015. gadu, 2016. gadā finanšu pikšķerēšanas uzbrukumu apjoms ir palielinājies par 13,14 procentpunktiem un veido 47,48 % visu pikšķerēšanas uzbrukumu, ko bloķējušas heiristiskās noteikšanas tehnoloģijas.

2016. gadā Kaspersky Lab pretpikšķerēšanas tehnoloģijas ir konstatējušas gandrīz 155 miljonus lietotāju mēģinājumu apmeklēt dažādu veidu pikšķerēšanas vietnes. No tiem gandrīz puse heiristisko konstatējumu bija mēģinājumi apmeklēt finanšu pikšķerēšanas vietnes, tas ir, vietnes, kuru mērķis bija iegūt no lietotājiem vērtīgu personīgo informāciju, piemēram, viņu bankas un kredītu kontu numurus, sociālās apdrošināšanas numurus, kā arī lietotājvārdus un paroles, ko viņi izmanto, lai piekļūtu tiešsaistes bankai. Kibernoziedznieki gatavojās izmantot šo informāciju, lai nozagtu upuru naudu. Tas ir Kaspersky Lab līdz šim vislielākais reģistrētais finanšu pikšķerēšanas īpatsvars.

Banku pikšķerēšanas shēmas ir absolūtās līderes visu finanšu pikšķerēšanas veidu vidū. Ceturtdaļā (25,76 %) uzbrukumu tika izmantota viltus tiešsaistes banku informācija vai cits ar bankām saistīts saturs. Tas ir par 8,31 procentpunktu vairāk nekā 2015. gadā. Ar maksājumu sistēmām un interneta veikaliem saistītās pikšķerēšanas īpatsvars veidoja attiecīgi 11,55 % un 10,14 % — 3,75 un 1,09 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu. MacOS pārvaldītos datoros konstatētās finanšu pikšķerēšanas īpatsvars bija 31,38 %.

Savās afērās finanšu pikšķerētāji īpaši iecienījuši izmantot datus, kas ir saistīti ar lielākajām starptautiskajām bankām, populārām maksājumu sistēmām un interneta veikaliem un izsolēm ASV, Ķīnā un Brazīlijā. Izmantoto zīmolu saraksts jau gadiem ir nemainīgs, jo to popularitāte joprojām ir augsta, tāpēc tie ir ienesīgs kibernoziedznieku mērķis.

Foto: Publicitātes foto

«Finanšu pikšķerēšana kibernoziedzniekiem vienmēr ir bijis viens no visvienkāršākajiem naudas nelikumīgas ieguves veidiem, jo nav jābūt prasmīgam programmētājam, kā arī nav jāiegulda daudz naudas atbalsta infrastruktūrā. Protams, vairumu pikšķerēšanas shēmu var viegli pazīt un izvairīties no tām, bet spriežot pēc tā, ko mēs redzam savā statistikā, daudz ļaužu joprojām nav pietiekami piesardzīgi, tiešsaistē rīkojoties ar finanšu datiem. Citādi mēs nebūtu konstatējuši tik daudz uzbrukumu 2016. gadā,» sacīja Kaspersky Lab vecākā tīmekļa satura analītiķe Nadežda Demidova.

Lai pasargātu sevi no pikšķerēšanas, Kaspersky Lab eksperti iesaka lietotājiem veikt šādus pasākumus.

  • Kad maksājat tiešsaistē, vienmēr pārbaudiet tīmekļa vietnes īstumu. Savienojumam ir jābūt aizsargātam ar HTTPS, un domēnam ir jāpieder tai pašai organizācijai, kurai jūs gatavojaties maksāt.

  • Vienmēr pārbaudiet to e-vēstuļu īstumu, kuras saņemat no slaveniem zīmoliem. Pat ja vēstulē ir aicinājums kaut ko steidzami izdarīt, piemēram, nomainīt paroli utt., vispirms pārliecinieties, ka vēstuli patiešām ir atsūtījusi īstā organizācija — sazinieties ar savas bankas vai maksājumu sistēmas pārstāvi, lai uzzinātu, vai e-vēstuli jums patiešām ir sūtījuši viņi.

  • Nenoklikšķiniet uz saitēm e-vēstulēs vai tīmekļa vietnēs, ja neesat pārliecināts par to pareizumu.

  • Izmantojiet pārbaudītu drošības risinājumu ar pretpikšķerēšanas tehnoloģijām, kas ir balstītas uz uzvedību. Tas ļaus konstatēt pat visjaunākās pikšķerēšanas shēmas, kas vēl nav pievienotas pretpikšķerēšanas datubāzēm.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu